Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Kā otrs plašāk atpazīstamais koncepts minams radio „Latgolys Radeja“
— to atzīmējuši 70% respondentu. Piedāvātais koncepts ir viennozīmīgs,
tas nerada papildu asociācijas. Vārds radio sniedz informāciju, ka
tas ir masu saziņas līdzeklis, savukārt Latgale — informē par piederību
ģeogrāfiski noteiktai vietai — Latgales reģionam. Savu darbību radio uzsācis
2006. gadā — kā vienīgais radio latgaliešu valodā Latvijā un pasaulē,
lai veicinātu latgaliskās identitātes saglabāšanu.
„Latgolys Radeja“ mūzikas izlasi veido dziesmas latgaliešu un latviešu,
nedaudz arī angļu valodā. Radio darbinieki tiešajā ēterā runā tikai latgaliski,
ļaujot klausītājiem iesaistīties latgaliskā diskursa uzturēšanā publiskajā
telpā. Latgaliešu valodā tiek veidoti autorraidījumi, ziņas, reklāma
un cita informācija. Radio darbības sākumā kā programmas vadītāji (dīdžeji)
darbojās vairāki populāri Latgales novada mūziķi un žurnālisti.
Kopš 2009. gada 99% „Latgolys Radejas“ akciju pieder Romas katoļu
baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzei, kas ir ietekmējis radioētera formātu:
ir saglabājies tas pats mūzikas piedāvājums, kas papildināts ar ziņām un
lūgšanām, gandrīz pilnībā izzuduši autorraidījumi. Ja sākotnēji radio mērķauditorija
bija jaunā un vidējā paaudze, tad šobrīd klausītāju loks ir mainījies,
— tam pievienojusies klausītāju daļa, kas ir ieinteresēti katoļu Baznīcas
dzīvē, reliģiskajās norisēs. Tādējādi radio darbojas kā starpnieks, lai
nodotu reliģisko vēstījumu, aicinot vienoties kopīgā lūgšanā u. tml.
Radio kā noteiktu datu sakārtojuma veids (formāts) ir ērti izmantojams
kā jaunāka, tā vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tas ir viegli pieejams
un neprasa papildu līdzekļus (piemēram, pieslēgumu, kas ir nepieciešams
internetam). Radio popularitāte liecina arī, ka internets pagaidām vēl nespēj
efektīvi aizpildīt Latgales reģiona informācijas telpu.
Par populāriem masu saziņas līdzekļiem atzīti arī laikraksti „Latgales
Laiks“ un „Rēzeknes Vēstis“. Abām avīzēm ir lielākās tirāžas reģionā
(„Latgales Laikam“ — 35 650, „Rēzeknes Vēstīm“ — 12 000 eksemplāru
liels metiens). Tie pieejami kā latviešu, tā krievu auditorijai, tādēļ aptaujā
varēja saņemt respondentu plašāku vērtējumu. Laikrakstiem ir samērā ilgs
pastāvēšanas laiks, un tie sabiedrībā jau ir apliecinājuši savu statusu. Abu
avīžu nosaukumos aktualizēts vietas koncepts, tādējādi uzsverot noteiktu
telpu un informējot, kāda būs laikrakstu tematika, — pamatā tās ir vietējās
ziņas.
Laikraksts „Latgales Laiks“ publiskās informācijas telpā darbojas
kopš 1992. g. 23. maija. Izdevuma dibināšanā ir piedalījusies dzejniece
Anna Rancāne, kas ir bijusi arī laikraksta redaktore.
Konceptu Latgale un laiks izmantojums nosaukumā orientējas uz telpas
un laika vienotību, šos jēdzienus te var uzskatīt par nedalāmiem. Avī-
202