Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tīva, ka daudzi poļi joprojām ir pārliecināti, ka kašubu valoda faktiski ir<br />
dialekts (Nestor, Hickey 2009: 116):<br />
Šī ideja par „kašubismu“ (nevis kašubu valodas lingvistisko identitāti) ir<br />
vērojama joprojām. Par pēdējiem sešpadsmit gadiem man jāsaka, ka<br />
notikušas būtiskas izmaiņas. Pirms septiņpadsmit gadiem neviens nebūtu<br />
pieminējis kašubu valodu kā valodu. (..) / \Tagad/ \ mēs esam poļi, bet mums<br />
ir divējāda identitāte: mēs jūtamies kā poļi pēc tautības, bet mēs esam arī<br />
kašubu etniskā grupa un mums ir mūsu pašu valoda. (Pryczkowski,<br />
2006. gada 4. jūlijs, citēts pēc: Nestor, Hickey 2009: 104).<br />
Tātad vispirms ir uzsvērta etniskā piederība un tikai kā otrā nāk valodas<br />
identitāte („mēs esam (..) kašubu etniskā grupa, un mums ir mūsu<br />
pašu valoda“). Varētu pieņemt, ka teikuma pēdējā daļa tiek izņemta un tas<br />
daudz nemainītu tautas apziņā esošo priekšstatu par kašubu identitāti.<br />
Galvenā kašubu valodas organizācija „Zrzeszenie Kaszubsko-Pomorskie“<br />
(ZK-P) savā 2006. gada stratēģijā kā prioritāti nosaka arī nepieciešamību<br />
risināt pašapziņas jautājumu, ko izraisījusi stigmatizācija, kas novedusi<br />
pie valodas maiņas, tāpēc ir svarīgi veicināt lepnuma sajūtu par kašubu<br />
etnisko piederību un turēt cieņā arī atšķirību. Zīmīgi, ka sākotnēji kašubu<br />
organizāciju pārstāvji cenšas pierādīt nepieciešamību apzināties savu<br />
identitāti neatkarīgi no valodas prasmes (ZK-P 2006: 21), apgalvojot, ka<br />
justies un būt kašubam nav kaut kas nesasniedzams tiem, kas nerunā kašubu<br />
valodā. Tādējādi tā visai neuzbāzīgi demonstrē, ka, lai gan valodas<br />
maiņas virzienu ir vēlams pagriezt otrādi, tomēr šis virziena maiņas spēks<br />
un ātrums būs atkarīgs no etniskā/reģionālā lepnuma veicināšanas un radniecības<br />
sajūtas ne tikai ar valodas starpniecību, bet arī ar reģiona un sabiedrības<br />
piederības sajūtu kopumā (ZK P 2006: 21).<br />
Sistēmas pārveidošanās, kas sākās 1989. gadā, izraisīja tūlītējas izmaiņas<br />
valsts politikā attiecībā uz mazākumtautību jautājumiem, kam sekoja<br />
pārsvarā pozitīvs sabiedrības atbalsts, kas tika pausts dažādu līmeņu<br />
sabiedriskās diskusijās un intereses pieaugumā par etniskajām un mazākumtautību<br />
problēmām. Jaunievēlētais Parlaments (tā jaunajā divpalātu<br />
struktūrā) jau 1990. gadā izveidoja īpašu Nacionālo un etnisko minoritāšu<br />
komiteju, kuras galvenais uzdevums bija sagatavot tiesību aktu, kas normalizētu<br />
situāciju un politiku attiecībā pret tiem Polijas pilsoņiem, kas etniski<br />
nav poļi. Tomēr attiecīgo dokumentu sagatavošana tika vairākas reizes<br />
pārtraukta, tāpēc kopumā tam bija nepieciešami veseli piecpadsmit<br />
gadi, līdz jaunais likums stājās spēkā 2005.–2006. gadā.<br />
Kaut sīki izstrādātais regulējums par (reģionālo un) mazākumtautību<br />
valodu statusu un stāvokli atradās sagatavošanas stadijā, būtiskas izmaiņas<br />
55
Change language