Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

statuss, nacionalitāte, etniskā piederība. Džons Fiske (Fiske 1987: 234–
238) pievieno vēl citus: izglītība, reliģija, politika, lokācijas vieta (ģeogrāfiskā
un lokālā). Tādējādi par plašsaziņas līdzekļu tekstu adresātu tiek izvēlēta
iedomāta, noteiktiem sociāliem kritērijiem atbilstoša persona.
Raksti latgaliešu valodā tiek adresēti lasītājam, kurš vēlas lasīt latgaliski.
Virsraksts jau ir daļa no ziņojuma, kas informē, vai raksts atbildīs lasītāja
kompetencēm. Nereti rakstos izmantotas uzrunas konstrukcijas, kas
norāda uz konkrētu adresātu. Autors vēršas pie latgalieša, tas īpaši tiek akcentēts
laikraksta „Rēzeknes Vēstis“ adresējumos: brōli latgalīši
(25.05.2006.); myusejīs Andryvs (02.05.2009.); latgalieši, Maltā (myusu
pošu, navys Vydusjyuras) (07.05.2009), kur latgalisko rakstu autori lielākoties
ir laikraksta lasītāji. Teksta autoram piederības uzsvērums nozīmē
vēlmi meklēt savējos starp lasītājiem. Tādējādi šo adresāta tipu var dēvēt
par eksplicīto lasītāju — latgalīti — viņš lasa latgaliski, domā latgaliski,
arī pārliecina, ka uztvers rakstītāja emocijas, iespējams, radot atgriezenisku
saikni. Eksplicītais lasītājs spēj uztvert teksta estētisko nozīmi, radīšanas
mērķi, akcentējot latgalieša identitāti.
Savukārt vēlamais, iedomātais lasītājs ir implicītais lasītājs, kas tiek
ietverts plašsaziņas līdzekļa saturā. Šai grupai iespējami šādi adresāta tipi:
konkrētās nozares interesenti, aktuālās tēmas interesenti un nacionālpatriotiskās
iedvesmas pārņemtie.
Konkrētās nozares vai tēmas interesentiem tiek adresēti teksti, kas
saistīti ar valodu, literatūru, vēsturi — tie ir apraksti par jaunākajām grāmatām,
pārdomas par ortogrāfijas jautājumiem, ekspedīciju apraksti, ieskats
dzimtas notikumu vēsturē, kā arī rakstu sērijas par reliģiskām tēmām
— grēksūdzi, kristīgā gada notikumiem, pārrunas par svētumu, ētiku, morāli
utt. Katolicisma tēma īpaši aktuāla reliģiski sabiedriskajā žurnālā
„Katōļu Dzeive“, kā arī laikraksta „Rēzeknes Vēstis“ pielikumā „Mōras
Zeme“. Reliģiska satura teksti „Mōras Zemē“ veido 16,3%.
Aktuālās tēmas interesentiem veltīti teksti, kas saistīti ar nozīmīgiem
notikumiem, pasākumu atspoguļošanu. Kopš ir izveidota Latgaliešu kultūras
Gada balva „Boņuks“, šis notikums ir radījis materiālu latgaliskā diskursa
uzturēšanai. Pēc 14. augusta aktualitāti nezaudē Dievmātes Marijas
Debesīs uzņemšanas svētku atspoguļojums, reliģisku tēmu akcentēšana.
Tāpat adresāts tiek informēts par dažādu ar kultūras jomu saistītu pasākumu
norisi. Lai rastos raksti, kas vērsti aktuālās tēmas interesentu virzienā,
nepieciešami jauni pasākumi sabiedriskajā dzīvē.
Laikraksta „Ludzas Zeme“ 2009. g. 11. augustā var lasīt par nometni
„Atzolys“, kuras mērķis ir iepazīstināt jauniešus ar Latgales kultūras bagā-
209