Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ūtiskāko etniskās identitātes simbolu veidojušies pakāpeniski un ir atkarīgi<br />
no konteksta. To iespējams noskaidrot, skatot valodas izpratni un interpretāciju<br />
senākajos kolektīvajos avotos, respektīvi ― folklorā.<br />
Avoti, mērķis un metodoloģija<br />
Par valodas un runas izpratnes veidošanās izpētes avotu šajā pētījumā<br />
izvēlētas P. Šmita krājumā „Latviešu pasakas un teikas“ ievietotās 927 latgaliešu<br />
pasakas. Šis materiāls ir saistošs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas<br />
aptver latgaliešu pasaku pierakstus, sākot no 19. gadsimta vidus, kas vienlaikus<br />
ir arī latgaliešu garīgās atmodas pirmsākuma periods, un tādējādi<br />
var sniegt liecības par valodas izpratnes veidošanās sākotni. Otrkārt, pasaku<br />
sižetiskais izvērsums dod iespēju vērtēt valodas izpratnes un lietojuma<br />
kontekstu. Treškārt, pasaka kā mutvārdu folkloras žanrs saglabā vairāk vai<br />
mazāk precīzi fiksētu runas faktu, kas ļauj skatīt ne tikai valodas un runas<br />
semantiku, bet arī valodas un runas savstarpējās attieksmes. Ceturtkārt, tas<br />
ir apjomīgākais latgaliešu pasaku kopojums, kas šobrīd pieejams elektroniskā<br />
formātā, tādējādi dodot iespēju izmantot mūsdienīgas datu apstrādes<br />
metodes.<br />
Pētījuma mērķis ― noskaidrot senāko kolektīvo valodas izpratnes<br />
slāni, atklājot valodas un runas lietošanas semantisko kontekstu latgaliešu<br />
pasakās. Šim nolūkam izvēlēta lingvokulturoloģijas metode, kurā valoda<br />
un runa skatītas, aptverot to paradigmatiskās, sintagmatiskās un vārdveidojošās<br />
attieksmes. Datu ieguvei un apstrādei izmantota datorprogramma<br />
MonoConc Pro for Windows, ar kuras palīdzību no speciāli programmas<br />
vajadzībām izveidota pasaku tekstu korpusa 39 ekscerpētas leksēmas, kas<br />
veido konceptu „valoda“ un „runa“ semantisko lauku.<br />
Respektējot valodas kā universāla sociāla konstrukta nozīmi, par semantiskā<br />
lauka hiperonīmu tika izvēlēts koncepts „valoda“. Semantiskā<br />
lauka struktūra tika veidota, apkopojot leksēmas, kas uzskatāmas par hiperonīma<br />
sinonīmiem un antonīmiem, kā arī tās, kas šaurākas vai papildu<br />
nozīmes veidā paplašina hiperonīma izpratni, piešķirot tam papildu emocionālu<br />
vai ekspresīvu konotāciju (sk. attēlu).<br />
Semantiskajā laukā ietilpstošo leksēmu lietojuma biežums uzskatāmi<br />
iezīmē problēmjautājumu par konceptu „valoda“ un „runa“ nozīmi un savstarpējām<br />
attieksmēm. Kognitīvajā lingvistikā sastopami atšķirīgi viedokļi<br />
par abu konceptu izpratni. Tā atsevišķi autori norāda, ka folkloras tekstos<br />
39 Pasaku tekstu korpusu izveidojusi Rēzeknes Augstskolas maģistre Inese Ločmele,<br />
strādājot pie sava maģistra darba „Etniskie simboli latgaliešu pasakās“ (Rēzekne,<br />
2010). Korpuss ietver 538 979 vārdus.<br />
115
Change language