Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gastiem sanāktu 1.300.000 tautasdziesmu. Taču Kr. Barona krājumā ir<br />
217.996 tautas dziesmas. Tātad citu apcirkņi palikuši neizsmelti un pārauguši<br />
ar zaļu velēnu.<br />
Cits varētu teikt: Nu man diezgan, es jau savu tiesu esmu strādājis,<br />
bet tā nedara Celmiņu Mārtiņš. Viņš turpina tikpat rosīgi krāt latviešu tautas<br />
dziesmas (arī citus folkloras un leksikas materiālus) un Latviešu folkloras<br />
krātuvei nodod 11.698 tautas gara mantu variantus, no kuriem lielākā<br />
tiesa latviešu tautas dziesmu. No šiem 11.698 variantiem Latviešu folkloras<br />
krātuves izdotajos Latviešu tautasdziesmu papildinājumos uzņemtas kā<br />
patstāvīgas pamatdziesmas 859. Latviešu folkloras krātuves „papildinājumos“<br />
M. Celmiņa šifrs ir 191. un katrs Celmiņa dziesmas var atrast. Cik<br />
liels ir M. Celmiņa uzrakstīto un sakrāto latviešu tautas pasaku un teiku<br />
skaits, to nevarēs tik precīzi pateikt, jo prof. P. Šmita krājumam nav reģistra<br />
par atsevišķu krājēju iesūtītām latviešu tautas pasakām un teikām. Celmiņa<br />
sakrātās vai iesūtītās latviešu tautas pasakas sniegšu šī apcerējuma<br />
beigās pievienotajā pielikumā.<br />
Leksikas materiālus ar tautā sastopamajiem vārdiem etc. M. Celmiņš<br />
nodevis prof. J. Endzelīnam un K. Mīlenbaha vārdnīcas saīsinājumos mēs<br />
redzam paskaidrotu Celmiņa šifru — tas ir Celm(iņ) = M. Celmiņa (no Lubānas)<br />
vārdu krājums (eine Wörtersammlung von M. Celmiņ aus Lubahn).<br />
Ka Celmiņu Mārtiņa sakrāto tautas tradīciju un leksikas materiālu<br />
skaits sniegsies pāri par 20.000, par to mums nebūs ko šaubīties. Maz būs<br />
to, kas šinī ziņā varēs sacensties ar Celmiņu Mārtiņu. Mans nolūks nav tomēr<br />
uzkavēties tikai pie folkloras materiālu lielā skaita, ko savā mūžā sakrājis<br />
M. Celmiņš, bet runāt arī par viņu kā tautas gara mantu krāšanas<br />
darba veicinātāju vispārīgi, ierosinātāju, uzmudinātāju un tautas gara mantās<br />
izteikto dziļo atziņu tālāk sniedzēju.<br />
Celmiņu Mārtiņa folklorisko darbību mēs varam iedalīt trīs posmos:<br />
1. ģimnāzista gados, 2. studiju laikā Tērbatā un 3. darbojoties par mācītāju<br />
gandrīz visu mūžu, jo beidzamie tautas gara mantu krājumi nodoti Latviešu<br />
folkloras krātuvei 1930. gada 11. jūnijā.<br />
1. Ģimnāzista gadi<br />
Mācīdamies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, Mārtiņš Celmiņš kopā ar citiem<br />
ģimnāzistiem sapulcējās sestdienas vakaros Bankina 90 dzīvoklī, kur<br />
pulciņa dalībnieki lasīja savus gara ražojumus. Viens no aktīvākajiem vakarniekiem,<br />
vēlākais vakaru priekšnieks un goda biedrs bija Celmiņš. Šai<br />
laikā viņš sāk krāt pirmās tautas dziesmas, uzrakstījis tās no Meirānu pa-<br />
90 Jānis Bankins (1831–1883) — skolotājs, mūziķis un literāts.<br />
222
Change language