Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

popularizēt, piemēram, medijos latgaliešu valodas pareizrakstību, iespējas
saņemt valodnieku konsultācijas“ (Rēzekne: 5) un „Būtu nepieciešami
dažādu nozaru speciālistu (uzņēmēji, valodnieki, ekonomisti) semināri, kopīgas
tikšanās, lai kopīgi pārrunātu vairākus ar valodas zīmju izveidi saistītus
jautājumus, viens otru atbalstītu, dalītos ar pieredzi un ieteikumiem“
(Rēzekne: 2).
Kā latgalisko valodas zīmju veidotāji un izvietotāji lingvistiskajā ainavā
visbiežāk tiek minēti Latgales reģiona vietējie uzņēmumi, neattiecinot
to uz uzņēmumiem, kas vēlas „no ārpuses“ iekļauties Latgales reģiona
sociālekonomiskajā vidē. Tāpat tiek uzsvērts, ka valodas lietojumam ir jābūt
uzņēmumu vai iestāžu īpašnieku vai vadītāju brīvai izvēlei, ne uzspiestai
prasībai. Šis nosacījums teorētiski darbojas, jo Valsts valodas likums
pieļauj ne tikai latviešu valodas izmantojumu, bet arī citu valodu
izvēli un lietojumu lingvistiskajā ainavā. Prakse rāda, ka iespēju veidot
valodas zīmes latgaliešu valodā izmanto tikai nedaudzi.
Pievēršoties latgaliešu valodas potenciālā lietojuma sfērām lingvistiskajā
ainavā, jāteic, ka, pēc respondentu domām, latgaliešu valodas lietojums
attīstāms tūristiem paredzētās un viegli pieejamās vietās (tūrisma informācijas
centros, tūrisma stendos, pilsētas kartēs). Tas piesaistītu uzmanību
un, iespējams, rosinātu tūristus apmeklēt kultūrvēsturiskus objektus
un vietējos uzņēmumus, kuros ir izmantota latgaliešu valoda, radītu vēlmi
iegūt papildu informāciju par valodu (vēsturi, statistiku, leksiku u. tml.).
Daļa respondentu norāda, ka latgaliešu valoda izmantojama atsevišķu valodas
zīmju, biežāk privāto — afišu un sludinājumu — izveidē. Kāds respondents
Rēzeknē ir pārliecināts, ka „sludinājumi un reklāma ir viens no
iespaidīgākajiem paņēmieniem, kā piesaistīt valodai, pievērst uzmanību“
(Rēzekne: 10). Savukārt respondents Balvos uzskata, ka „visai informācijai
jābūt katram latvietim pieejamā un saprotamā veidā — latviski.
Varbūt vienīgi sludinājumi, kāda afiša ar izrādi vai latgaliešu mūzikas
grupas koncertu varētu būt latgaliski. Par daudz jau angļu valodas visur;
tas valodu raibums, citu valstu brendi un simboli nomāc latviskumu“
(Balvi: 1). Šajā piemērā redzama maldīga izpratne par nacionālo identitāti,
tās izveidi un izjušanu; latgaliešu valoda nevar nomākt latviskumu, tieši
pretēji, var tikai to bagātināt. To atzīst arī respondents Aglonā: „Latgaļu
valoda veido latvisko identitāti, tāpēc tā ir svarīga jebkurā lietojumā“
(Aglona).
Dominējošs ir viedoklis, ka latgaliešu valodai valodas zīmēs jābūt kā
vienam no informācijas sniegšanas variantiem; tiek norādīta bilingvālu vai
multilingvālu valodas zīmju nepieciešamība. Jādomā, ka latviešu valodas
259