Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

LC 2007 — Latvijas ciemi. Nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums. Rīga, 2007.
LKV 1927–1928 I — Latviešu konversācijas vārdnīca. I sēj. Rīga, 1927.–1928.
Lōcs-Vaideāns 1997 — V. Lōcs-Vaideāns. Myuža dīnas (I). Brōli. Rēzekne, 1997.
LRSS — Latvijas Republikas Saeimu stenogrammas. 1. Saeima. 5. ses.
LVV 1987 — Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987.
LVV 2000 — Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2000.
LVVA (a) — Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Daugavpils apriņķa Aulejas pagasta
Dronganu sādžas īpašumu dokumentu sakopojums (1926.–1928.). 1679. f.,
170. apr., 924. l.
LVVA (b) — Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rēzeknes apriņķa Viļānu pagasta Brikuļu
sādžas mājsaimnieku īpašuma tiesību nostiprināšanas akts uz viņiem piederošo
piešķirto šņoru zemi. 1679. f., 168. apr., 228. l.
LVVA (c) — Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Письменное производство по делу о
составлении землеустроительного проекта крестьян Витебской губ. Двинского
уезда дер. Осиповки 1908 г. 5282. f., 1. apr., 10. l.
Melluma 2010 — A. Melluma. Sens notikums Latgales vēsturē / Sak. Z. Ikere. —
Daba un vēsture 2011. Jubilejas izdevums. Rīga: Zinātne, 2010.
Plencinīks 1943 — K. Plencinīks. Atmūda. Stōsti. Daugavpilī: Vl. Lōča izd., 1943.
Puisāns 1988 — T. Puisāns. Latgale. Vēsturiskas skices. Toronto: [b. i.], 1988.
saprge 2008 — Par lelu Latveju! // http://www.naktineica.lv/?p=179 (02.12.2010.)
Skujenieks 1922 — M. Skujenieks. Latvijas zeme un iedzīvotāji. Rīga, 1922.
Strods 1988 — K. Strods. Tas sākās Varakļānos. [B. v.], 1988.
Svenne 1923 — O. Svenne. Vecā un Jaunā Latgale un viņas īpatnības. Rīga, 1923.
Zeile 2001 — P. Zeile. Komentāri // Ai, māte Latgale. Atskati Latgales vēsturē un
kultūrvēsturē / Sak. P. Zeile. [B. v.], 2001. — 410.–414. lpp.
Россия. Большой лингвострановедческий словарь. Москва, 2007.
The concept of village in Latgale
Latgale is the only region in Latvia where from the 17 th century till the end of
1930s villages dominated as rural settlements.
The aim of the article is therefore to discover essential Latgalian features in the
concept of village. The following questions are raised:
— to find the historical origins and the etymology of terms relating to villages
(sādžas, ciema, salas (solas), dzeraunes) and
— to explore different aspects of village life (economic and social) and its
reflection in memories and in historical fiction from Latgale.
The word for village — sādža — is borrowed from Lithuanian sodžià, with
ciems being synonymous. Another term is sala (sola), which was used for free
farmers’ territories which did not belong to any higher-ranking land owner in the 17th
century. In the 19th century, dzeraune appeared as a Slavonic name for villages.
Latgalian authors therefore use different names (as synonyms) for villages: sādža,
ciems and sala (sola).
The village in this understanding was a compact area of settlement in the
countryside without including their church. As such, the village was a key element of
152