Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

gi, ka viņi mēģina to darīt dabiski, neuzsverot kā ko īpašu, ka darītais
notiek latgaliski. Latgaliskais tiek pasniegts kā dabisks un pašsaprotams:
Doba ir skaista, bet golvanais ir cylvāki,
eisti latgalīši, kas vīnmār daluos maizē,
kas nažāloj čaji, kod iudini tim lyudz! (..)
Pīroduši pi dorba, tī nasabeist gryuteibu,
nūmat svātku kuortu i zemē īkšā raušās. (..)
Šeit cylvāki jau naguļ, ar pirmīm gailim ceļās,
puorzakrysta, nūzamozgoj, paād mozu brūkašku,
uzsuok tī otkon sovu ikdīnas gaitu. (Bo, Es eju nu Latgalis)
A. Runčis, kas ir grupas „Borowa MC“ lielākās daļas tekstu autors,
tajos ataino savu pieredzi un latgaliešu ierasto dzīves ritu. Neapšaubāmi,
Aigaram kā tekstu autoram savas domas izvērsumam debijas albumā ļoti
palīdz jau esošo dzejas tekstu izmantošana, kas bieži vien ir bijusi par pamatu
jauna teksta radīšanai. Tā piedziedājumos tiek izmantota Valentīna
Lukaševiča, Marijas Andžānes, Vladislava Briuca (Bryuca) dzeja, arī tautasdziesmu
rindas. Tādā veidā adresātam tiek dota iespēja saklausīt ko
tuvu un zināmu, saglabāt saikni ar tradīciju. Arī šis tekstu rakstīšanas veids
liecina par kolektīvā pārdzīvojuma nozīmību un dominanti grupas „Borowa
MC“ tekstos.
Grupai „Bez PVN“ ir cits izejas punkts. Tā ir spēcīga individualitāte,
kas gan valodā, gan izteiksmes veidā grib saglabāt savu unikalitāti. Tāpēc
viņu teksti ir vairāk individualizēti, brīžiem filozofiskāki, poētiskāki, salīdzinot
ar „Borowa MC“ grupas tekstiem. To apliecina arī plašāks māksliniecisko
līdzekļu un savdabīgākas leksikas izmantojums (spilgts Kārsavas
puses izloksnes leksikas lietojums — tiemieju, kriļčs u. c.).
Sākot muzicēt un dziedāt latgaliski, abas grupas neapzināti vai apzināti
turpina tradīciju, kas pašiem liekas dabiska, savukārt lielākā daļa klausītāju
to uztver kā sensāciju, un tādējādi rodas zināma pretruna, nesaskaņa
starp to, ko sagaida klausītājs un ko grib mūzikas autors. Te jāatzīmē, ka
tradīcijas pārrāvums tomēr ir bijis diezgan ilgs — kopš 20. gs. 90. gadiem,
kad dziedātāja Aija (īst. v. Aija Rimša), „Latgales dāmu pops“ (pirmais albums
1996. gadā), muzikālā apvienība MMD (biogrāfisku datu nav) savā
repertuārā iekļāva arī dziesmas latgaliešu valodā. Viens gan ir skaidrs, ka
arī šie mākslinieki a priori ir atstājuši ietekmi uz šajā pētījumā aplūkojamajām
grupām, tikai tad vēl nebija īstais brīdis, nebija īstie vārdi, nebija
īstais muzikālais stils, lai latgaliskais izvirzītos, un tie nebija jaunieši, kas
bieži vien ir liels sabiedrisku, sociālpolitisku pasākumu virzītājspēks vai
arī jaunu, negaidītu, dumpiniecisku ideju akumulētājs.
46