Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gasta Lejas Bokstu Zirņu Jura. Uz Celmiņa ierosinājumu atsaukdamies,<br />
šinī laikā sāk krāt latviešu tautas gara mantas arī Andr. Kregers un Kārlis<br />
Mežaks.<br />
M. Celmiņa rosīgais tautas gara mantu vākšanas darbs tad nu arī iesācies<br />
ar 1880-tajiem gadiem. To mums apliecina arī Celmiņa Latviešu<br />
folkloras krātuvei 1930. gada 11. jūnijā iesniegto gara mantu oriģinālmanuskripti,<br />
uz viena no tiem ir datums 1882. gada 15. maijā, uz otra<br />
M. Celmiņš pats uzrakstījis: NB. Šīs tautas dziesmas piesūtīju 1883. gada<br />
novembrī Fr. Brīvzemniekam Maskavā; tagad viņas atrodoties Kr. Barona<br />
kunga rokās Maskavā (1893. g. 10. martā).<br />
Pirmajā krājumā ir 770 tautas dziesmu un 112 mīklu un otrā 525 tautas<br />
dziesmas. Ka šie krājumi patiesi rakstīti minētajā laikā, to pierāda arī tā<br />
laika ortogrāfija, kādu lietoja Rīgas Latviešu biedrība savos rakstu krājumos<br />
astoņdesmitajos gados. Latviešu folkloras krātuvē reģistrētais<br />
9392. variants uzrakstīts šādi:<br />
Aiz kalniņa dùmi kùp,<br />
Kas tos dùmus kùpinaj?<br />
Raudevite pirti kùra<br />
Gaigalites dèliņam.<br />
Garie vārdu celmu patskaņi te apzīmēti ar krītošās intonācijas zīmi<br />
(grāvi). Tātad M. Celmiņa tautas gara mantu krāšanas sākumi meklējami<br />
jau ģimnāzista laikos. Šinī laikā viņš arī jau paspējis uzrakstīt vismaz minētās<br />
770+525 latviešu tautasdziesmas. Kad 1889. gadā Rīgas Latviešu<br />
biedrība izdod savu 5. rakstu krājumu, tad tur pašā sākumā 91 ir minētas teoloģijas<br />
studenta Celmiņu Mārtiņa Lubānas draudzē sakrātās tautas dziesmas<br />
ar šifru 171, un arī pati pirmā tautas dziesma šinī krājumā ir<br />
M. Celmiņa iesūtīta. Taču šīs tautas dziesmas varbūt jau rakstītas studiju<br />
laikos un pie tām plašāk kavēšos vēlāk. Par Celmiņu Mārtiņu kā tautas<br />
dziesmu krājēju ģimnāzista laikos mums ir dibināts iemesls spriest, ka viņš<br />
91 Rīgas Latviešu biedrības 5. Rakstu krājums „Latviešu tautas dziesmas“, kas izdots<br />
Jelgavā 1889. gadā, veidots īpatnēji. Principā tā ir tautasdziesmu izlase, kas kārtota<br />
pēc Ivana Sproģa 1868. gadā izdotā tautasdziesmu krājuma «Памятники латышского<br />
народного творчества» parauga. Krājumā četru folkloras vācēju — M. Celmiņa<br />
(Lubāna), J. Šteinberga (Krizburga, Unguri, Stukmaņi), J. Graudiņa (Jaunjelgava,<br />
Taurkalne) un J. Svilpes (Mežotne) — tautasdziesmu vākumi sakārtoti nevis<br />
pēc vācējiem, bet „izmētāti“ tematiskās nodaļās (piemēram, Jūra, Ezers, Upe, Daugava,<br />
Sniegs, Migla un rasa, Vējš, Kalns, Līgaviņa, ļaudaviņa, zeltainīte, brūte,<br />
meita, Dievers, Ietaļa utt.). Sakārtošanas darbu ir veicis Kārlis Graudiņš. Krājums<br />
iesākas ar tautasdziesmu no M. Celmiņa vākuma, nākamās četras tautasdziesmas ir<br />
no J. Šteinberga vākuma utt.<br />
223
Change language