Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Koncepta vuords loma valodas un runas izpratnē
Respektējot izvēlēto semantiskā lauka struktūru, leksēma vuords, būdama
‘mazākā patstāvīgā nozīmīgā valodas leksiskās sistēmas vienība’
(VPSV 2007: 436), uzskatāma gan par valodas, gan runas elementu. Pasakās
leksēma vuords pieminēta 319 reizes. Pamatā tā saglabā jau iepriekš
minēto vārda kā mazākās patstāvīgās valodas vienības izpratni, vienlaikus
stājoties dažādās nozīmes ziņā niansētās attieksmēs ar makrosistēmas dominantēm
— valodu un runu. Sevišķi zīmīgas ir leksiskās sinonīmijas attieksmes,
kur vuords tiek lietots kā metonīmisks valodas ekvivalents, piemēram:
začīts (..) runuoja ar cylvāka vuordim (Š IX: 211). Attiecīgi vuorda
nozīmē var tik lietota ari leksēma runa. To apliecina tādi metonīmiski
runas pieminējumi, kas pēc būtības ir vairāk atbilstoši leksēmas vārds
izpratnei: runa pa runai (Š X: 417) ar nozīmi ‘vārdu pa vārdam’, paldis (..)
par lobū runu (Š XII: 469) ar nozīmi ‘paldies par labajiem vārdiem’ u. c.
Vārda simboliskā nozīme atklājas daudzveidīgos tā spēka apliecinājumos.
Tieši šādā aspektā skatāmas tādas vārda nozīmes nianses kā solījums
(dūtais vuords beja juoizpylda (Š IV: 507), pavēle (ar munim vuordim
dori ar jū, kū gribi (Š X:257) un secinājums (ar vuordu sokūt (Š X:
122), kas nostiprinājušās arī pasakās plaši izplatītos frazeoloģiskos teicienos.
Vārdam runas kontekstā var piemist tendence materializēties, abstrahēties
no runātāja, kļūt par patstāvīgu vērtību: Vacuo tāva vuordi izapildīja
(Š X: 390). Sevišķi liels spēks vārdam tiek piešķirts kristietības ideju kontekstā.
To pierāda Dīva vuorda/-u daudzveidīgais lietojums, kas nostiprinājies
arī kristietisko morāli apliecinošās pasaku formulās: Tū Dīva vuordu
navarēja puorgrīzt boguotyjs. Kai Dīvs nūsprīdja, tai nūtyka (Š X: 415).
Iesaistoties vārdu savienojumos, leksēma vuords var sniegt papildu
informāciju gan par runas saturu, gan raksturot pašu runātāju. Tā pozitīvu
runas saturu atklāj vārdu savienojumi laipnim vuordim, gūda vuords, pakvaļnys
vuords u. tml. Savukārt negatīvu konotāciju atklāj vārdu savienojumi
vysvysaidi vuordi, kas ir lamāšanās leksiskais sinonīms, slykti vuordi,
nykni vuordi u. tml. Arī attieksme pret personāžiem un to vērtējums nereti
tiek pausts, ar spilgtām metaforiskām gleznām raksturojot viņu runas spējas.
Tā, piemēram, bārenīte saņem dāvanu: tev nu mutis zalta vuordi biers,
savukārt, īstā meita kai tik soka vuordu, tai vardes un škierzloti nu mutes
lēcja (Š IV: 374).
Vārdam kā valodas vienībai nepārprotami ir būtiska nozīme valodas
un runas izpratnei pasakās. Pēc lietojuma daudzuma un funkcionālā noslogojuma
tas noteikti uzskatāms par patstāvīgu konceptu ar sazarotu semantisko
struktūru, kas tieši šādā aspektā jau ir pētīts lingvokulturoloģijā (Степанов
1994).
119