Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

saturu. To izdevis V. Gaudze Daugavpilī,
bet iespiedis J. Zavadzkis Viļņā.
Atšķirībā no 1908. gadā Daugavpilī iznākušās
Kempa ābeces zilbju mācības
šajā izdevumā vairs nav. V. Seile raksta,
ka „silbōšona jau atmasta“ (Seiļs
1935: 8).
Lasīšanas vingrinājumiem pievienots
daudz attēlu. Lasāmie teksti
(stāstiņi, dzejoļi, mīklas un lūgšanas)
aizņem desmit lappušu. Priekšvārdā
(3. lpp.) autors ieteic iemācīt visus mazos
burtus un tikai tad sākt lasīšanu.
Autors uzsver, ka tikai pēc lasīšanas
apgūšanas jāsāk mācīties rakstīt. Toties
lasīšanu ieteic bērniem mācīt jau no
piecu sešu gadu vecuma (sk. 5. att.).
Teksta ilustrācijai izmantotajos
zīmējumos attēloti dažādi dzīvnieki un
priekšmeti, zem attēliem dots to nosaukums.
Bērnam ir jāizskaidro tie burti,
5. att.
no kuriem sastāv vārds. Katra teksta
beigās ir kāds izteiciens vai rindiņa no tautasdziesmas.
Rakstīt ieteikts mācīt tikai tad, kad bērns jau prot lasīt bez grūtībām.
Pēc burtu mācības ievietoti stāstiņi, dzejoļi, mīklas, parunas, tautasdziesmas
un viena pasaka, kā arī cipari. Atšķirībā no pirmā izdevuma šajā
ir ievietotas arī lūgšanas, desmit Dieva baušļi, pieci Baznīcas baušļi, septiņi
svētie sakramenti u. c. (sk. 6. att.).
Franča Kempa ābecēs lietotā latgaliešu rakstība
1905. un 1909. gadā izdotajās ābecēs alfabētā ir 26 burti aba literi: a
b c č d e f g h i j k l m n o p r s š t u w y z ž. 1908. gadā izdotās ābecē
alfabētā ir 27 burti. Šis papildu burts ir v, kurš gan sastopams tikai
alfabētā. Savukārt 1905. gada ābecē, kurā v burta alfabētā nav vispār, tas
vienu reizi tomēr ieraugāms — vietas nosaukumā titullapā rakstīts
Vendenâ, lai gan uz vāka ir Wendenâ.
F. Kemps šais abās savās ābecēs zem burta apaļajās iekavās dod
burta nosaukumu: a be ce de e ge i jot ka el em en o pe er es ša te u we
ygrek zet žet. Nav doti burtu č un h nosaukumi.
18