31.10.2013 Views

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

(Attiecīgi tiek piemēroti 18. panta 2., 3. un 5. punkta noteikumi.)<br />

3. Pasākumos, kas minēti 2. punktā, iekļauj arī finanšu līdzekļus, kas no<br />

vietējās pašvaldības struktūras budžeta pārskaitīti organizācijām vai<br />

iestādēm, kas veic uzdevumus, kuri veicina valodas saglabāšanu un<br />

attīstību, kas minēta 19. pantā;<br />

un arī 19. panta 2. punkts:<br />

(..) Attiecīgi tiek piemēroti 7.–15. panti ar nosacījumu, ka „vairāki pašvaldības<br />

iedzīvotāji“, kas minēti 14. pantā, ir jāsaprot kā personu skaits, kuras<br />

lieto reģiona valodu, kas noskaidrots pēdējā valsts mēroga tautas skaitīšanā.<br />

Nenoliedzami, ka plašākas iespējas Polijas mazākumtautību valodām<br />

radās līdz ar grozījumiem, par ko nobalsoja Senāts, lai piešķirtu mazākumtautībām<br />

tiesības izmantot savu valodu kā „papildu“/„atbalsta“ iespēju<br />

attiecīgās pašvaldībās (gminy), ja vismaz 20% iedzīvotāju paziņo par savu<br />

piederību mazākumtautībai. Šādā veidā pārvaldes iestādes ļoti veikli izmantoja<br />

2002. gada Valsts mēroga tautas skaitīšanas rezultātus, iepriekš<br />

gan nebrīdinot respondentus par viņu atbilžu juridiskajām sekām. Likumā<br />

ir iekļauta arī pretrunīga norma par šo jautājumu, proti, 4. panta 2. punkts:<br />

„Nevienam nav pienākuma, ja vien tas nav paredzēts likumā, atklāt informāciju<br />

par savu piederību minoritātei, izcelsmi, mazākumtautības valodu<br />

vai reliģiju.“<br />

Attiecīgi 9. pants:<br />

1. Pašvaldības institūcijās jābūt iespējai izmantot gan valsts valodu, gan arī<br />

papildus mazākumtautības valodu. 2. Papildu valodu varētu izmantot tikai<br />

tajās pašvaldībās, kurās mazākumtautībai piederošu iedzīvotāju skaits, kuru<br />

valoda ir jāizmanto kā atbalsta valoda, ir ne mazāk kā 20% no kopējā<br />

pašvaldības iedzīvotāju skaita, un kuri ir ierakstīti oficiālajā pašvaldības<br />

reģistrā (..), kurā tiek lietota papildu valoda. 3. Iespēja izmantot papildu<br />

valodu nozīmē to, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautības (..), ir<br />

tiesības: 1) vai nu rakstiski, vai mutiski vērsties pašvaldību iestādēs papildu<br />

valodā; 2) pēc sava skaidri formulēta pieprasījuma saņemt atbildi papildu<br />

valodā, rakstiskā vai mutiskā veidā;<br />

un izšķirošais 14. pants:<br />

Minoritātei piederošo pašvaldības iedzīvotāju skaits (..) tiek izveidots<br />

atbilstoši pēdējās tautas skaitīšanas rezultātā oficiāli konstatētajam skaitam.<br />

2002. gada tautas skaitīšanas rezultāti atklāja 51 pašvaldību, kur vairāk<br />

nekā 20% no iedzīvotājiem paziņoja par piederību mazākumtautībai<br />

(kašubu gadījumā izšķirošs bija to personu procentuālais daudzums, kas<br />

atzina valodas lietošanu): 27 pašvaldībās — vācu (Opoles un Silēzijas ap-<br />

61

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!