Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

3. Īsa enciklopēdiska uzziņa par konkrētās reālijas nozīmi vēsturē, kultūrā.
4. Folkloriskais, mītiskais koncepta skaidrojums.
5. Tā transformācija mākslā, kultūrā (kā noteikta veseluma vai atsevišķu
tā elementu izmantojums).
6. Funkcionalitāte sabiedrībā: stereotipi, pamatasociācijas, emocionālā
vai stilistiski ekspresīvā attieksme (konotācija) ikdienas runā, izpausmes
uzvedības un domāšanas modeļos.
7. Lingvistiska informācija par spilgtiem un noturīgiem izteicieniem, kas
saistīti ar apskatāmo vienību:
— pastāvīgie epiteti (naboga buorineite, skaidrais olūts, zyli lyni),
— šķirkļa vārds frazeoloģisma, sakāmvārda vai pastāvīga izteiciena,
salīdzinājuma sastāvā (Troks voi nu Rogovkys (Rogovka), īt kai
čorts (valns), lapnys kai nu Preiļu (Preili)),
— šķirkļa vārda izmantojums ikdienas preču, objektu, priekšmetu
nosaukumos (maize „Daugova“, stadions „Daugava“ utt.),
— šķirkļa nosaukuma kā simbola (vai eifēmisma) izmantojums
(Muorys pīmineklis kai Latgolys simbols; Audrini! — taidā
nūzeimē, ka nūtiks koč kas nalobs, bīži par pīsadzārušu cylvāku).
Ņemot vērā to, ka izvēlētie pamatkoncepti ir visai atšķirīgi: gadskārtu
ieražas, raksturīgākie antroponīmi, hidronīmi, spilgtākās personības, literārie,
mākslas darbi, organizācijas, latgaliskā dzīvesveida reālijas, tipiski
kultūrainavas objekti un sadzīves priekšmeti u. c., arī šķirkļa apraksts nav
trafarets. Katrai konceptu tematiskajai grupai ir sava specifika un izpausmes,
taču koncepta (mentefakta) semiotiskā blīvuma, piepildītības atklāsme
ir vienojošais faktors visiem lingvoteritoriālās vārdnīcas šķirkļiem.
Koncepta (kultūras zīmes) attīstībai var izsekot divos veidos:
1) attīstās, mainās pats objekts, vēsturiski determinēts koncepta attīstības
ceļš (stuņdinīks, sādža u. c. toreiz un tagad perspektīvā),
2) mainās semiotiskās attiecības objekta uztverē un izpratnē, notiek dziļuma
dimensijas zināmas izmaiņas (zyrgs, zemnīks, burlaks, bazneickungs
u. c., kam mainījies svarīguma, popularitātes, funkcionalitātes
aspekts).
Protams, ir ideāli, ja, aprakstot konceptu, vērojamas abas šīs attīstības
perspektīvas (horizontālais un vertikālais skatījums), šķiet, tieši šādā gadījumā
koncepta semiotiskais blīvums, tā daudznozīmīgums izvirzās priekšplānā
(piemēram, buobys, Daugovys, susātiva, olūta u. c. konceptu raksturojumā).
271