Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Arvīda Aizsila Latgales folkloras vākums<br />
Gatis Ozoliņš<br />
(Daugavpils <strong>Universitāte</strong>)<br />
Par vienu no ievērojamākajiem 20. gs. pirmās puses Latgales folkloras<br />
un etnogrāfijas materiālu vācēju un pētnieku Aleksi Arvīdu Aizsilu<br />
(1904–1940) mūsdienās zināms visai maz. 1940. gada otrajā pusē (grāmata<br />
gan iznāk 1941. g. pirmajā pusē), sagatavojot izdošanai A. Aizsila nepabeigto<br />
pētījumu „Senās kāzas Daugavpils apriņķī“, viņa dzīves gaitas vienā<br />
rindkopā atainojis O. Līdeks (Līdeks 1941: 5–6). A. Aizsila biogrāfija,<br />
balstoties uz O. Līdeka rakstīto, folklorista J. Rudzīša izklāstā sniegta arī,<br />
noslēdzot A. Aizsila grāmatas „Latviešu tautas sapņu iztulkošana“ atkārtoto<br />
izdevumu 1992. gadā (1. izd. — 1939). O. Līdeka un J. Rudzīša raksturojumos<br />
A. Aizsils ir bijis čakls un vērīgs tautas tradīciju kopējs un pētnieks,<br />
sevišķi uzsvērts, ka folklorista darbs bijusi viņa sirdslieta.<br />
Gatavojot publikāciju, <strong>Latvijas</strong> Valsts vēstures arhīvā (5213. f.,<br />
3. apr., 28., 29. l.; 1632. f., 1. apr., 304. l.) ir izdevies precizēt un papildināt<br />
līdzšinējās skopās ziņas par Alekša Arvīda Aizsila biogrāfiju.<br />
Arvīds Aizsils (rakstā izmantots tikai autora priekšvārds — Arvīds,<br />
jo tā ir parakstītas viņa publikācijas) dzimis 1904. gada 3. septembrī (pēc<br />
vecā stila — 21. augustā) Veckalsnavā Pētera un Madalas Aizsilu ģimenē.<br />
Kristīts pēc evaņģēliski luteriskās baznīcas kārtības un reģistrēts Kalsnavas-Vietalvas<br />
draudzes dzimušo un kristīto sarakstā. Mācījies Biržu vidusskolā,<br />
no 1921. g. augusta līdz 1923. g. 15. jūnijam apmeklējis IV Rīgas<br />
pilsētas vidusskolu. No 1923. g. 12. jūnija līdz 5. septembrim Rīgā apmeklējis<br />
trīs mēnešu skolotāju sagatavošanas kursus, iegūstot skolotāja vietas<br />
izpildītāja-praktikanta tiesības strādāt <strong>Latvijas</strong> pilnās pamatskolās, I pakāpes<br />
pamatskolās, papildu skolās un pirmskolās. Vairākas reizes viņš lūdz<br />
sevi cenzēt par pilntiesīgu skolotāju, bet tas atteikts līdz augstākās izglītības<br />
iegūšanai. A. Aizsils studijas uzsācis 1927. g. 14. septembrī <strong>Latvijas</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Baltu filoloģijas nodaļas literatūrzinātnes nozarē (beidza —<br />
jau kā Filoloģijas un filosofijas fakultāti). Skolotāja darbs un veselības<br />
problēmas augstskolas diplomu un filoloģijas kandidāta grādu ļauj iegūt<br />
tikai 1936. gadā, tomēr vispārējais vērtējums par A. Aizsila sekmēm ir ļoti<br />
pozitīvs. Tas ļauj viņam arī kļūt par pilntiesīgu skolotāju, sākot ar 1936. g.<br />
1. februāri.<br />
215
Change language