Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Kā jau minēts iepriekš, vārdnīca paredzēta inkulturācijas procesa veicināšanai,
bet Latgales vēsturiskie apstākļi veidojušies tā, ka vairākkārt
(faktiski kopš 1934. gada (ar nelielu pārtraukumu nacistiskās okupācijas
gados — 1943–1944), padomju laika iekšējā trimdā, arī esot aiz Latvijas
robežām) ir bijusi pārtraukta vietējo latviešu valodas brīva lietošana. Šajos
gados jau paguvis nostabilizēties vairākuma uzskats, ka latgaliešu valoda ir
mājas un baznīcas valoda, tāpēc, veidojot vārdnīcu, biežāk minētais lingvoģeogrāfisko
vārdnīcu vienību atlases princips (labi zināms visiem valodas
lietotājiem) atsevišķos gadījumos netiek ievērots, aktualizējot gandrīz
aizmirstus, bet Latgalei tomēr raksturīgus konceptus (plašāk par tiem Šuplinska
2010).
Tātad Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca ir daudzvalodu (šķirkļi tiek
veidoti 4 valodās — latgaliešu, latviešu, angļu un krievu) vidēja lieluma
(~ 113 autorloksnes) enciklopēdiska rakstura vārdnīca, kurā pamatā tiek
izvērsts izvēlētā koncepta skaidrojums, tai pat laikā sniedzot arī filoloģiska
rakstura informāciju. Skatot līdz šim izdotās lingvoģeogrāfiskās vārdnīcas,
viens no ierobežojošiem faktoriem ir bijusi administratīvā valsts robeža,
tāpēc, lai nerastos pārpratumi, vārdnīcas nosaukumā ietverts neitrālāks apzīmējums
teritoriāla, paredzot Latgales plānošanas reģiona teritoriju un
atsevišķu vēsturiski Latgales etniskajās robežās ietilpstošu konceptu raksturojumu
(piemēram, Varakļāni un Teiču purvs).
Latgales lingvoteritoriālās vārdnīcas šķirkļu pamatā (pēc Прохоров
2007: 5–7) ietverti:
1. Vārdi un vārdsavienojumi, kas nosauc Latgales vēstures, kultūras vai
dabas faktus un parādības: vaidi, dāds, burlaks, batviņs, Dvēseļu dīna,
avīkša, bazneickungs, pūrs.
2. Īpašvārdi: toponīmi, antroponīmi: Rēzekne, Daugavpiļs, Piters / \Pēterburga
— I. Š. / \ , Muorys zeme, Ontons, Juoņs Streičs, Lelais Līpu kolns,
Rāzna, Konstantins Raudive, bruoli Skryndys.
3. Mākslas un daiļdarbu, periodikas, grupu nosaukumi: „Bez PVN“,
„Dāds ar buobu“, „Tauta grib dzeivuot“, „Dziga“, „Katōļu Dzeive“,
„LaKuGa“, „Susātivs“.
4. Bezekvivalentā leksika (tāda, kas internacionalizējas vai ir raksturīga
(kā reālijas apzīmējums) noteiktam areālam: šmakovka, pagrauda,
cymuss, sipisnīks, šaļteņa.
Atlasot leksiskās vienības un vārdsavienojumus aptaujas anketai un
anketēšanas gaitā noskaidrojot Latgales iedzīvotājiem vairāk atpazīstamas
Latgali raksturojošas zīmes (plašāk par to Šuplinska 2010), pētnieki mēģināja
izvēlēties konceptus. Atsevišķos gadījumos Latgales kultūrainavas
268