Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

vados un 2 republikas nozīmes pilsētās (atbilstoši 2009. g. 1. jūlija administratīvi
teritoriālajai reformai).
Koncepts ir kolektīvās pieredzes vienība, ko var izteikt valodā un
skatīt kā lingvokulturoloģisku parādību. Kultūra nespēj pastāvēt bez vārda
un tā daudzajām nozīmēm, kas veido nacionālo valodas apziņu. Tajā, savukārt,
funkcionē koncepti. Valodas pētnieki uzsver, ka koncepts nes sevī
kultūras nospiedumu. Kulturoloģiskā informācija saglabāta gan īpašvārdos,
gan leksēmās, kam ir koncepta raksturs (Gavriļina, Vulāne 2008:
271). Tam var piedēvēt kognitīvo statusu, tā kā tas vienlaicīgi glabā zināšanas
par pasauli, uztur domu un piešķir nozīmi. Subjektīvā pieredze
tiek uzkrāta informācijas procesā, kuru veido tur esošie koncepti ar plašu
nozīmju tīklu.
Anketas „Latgale ir...“ piedāvāto zīmju skaitā bija 14 masu saziņas
līdzekļu koncepti. Atpazīšanai tika minēti drukātie izdevumi, kas iznākuši
20. gs. sākumā: „Drywa“, „Gaisma“, „Jaunais Vōrds“, „Katōļu Dzeive“,
„Latgolas Škola“, „Latgolas Vōrds“, „Sākla“, „Sauleite“, „Zīdūnis“;
20. gs. beigās: „Mōras Zeme“; laikraksti un žurnāls, kas iznāk mūsdienās:
„Rēzeknes Vēstis“, „Latgales Laiks“, „Katōļu Dzeive“; elektroniskā „Latgalīšu
Kulturys gazetys“ versija lakuga.lv un radio „Latgolys Radeja“.
Starp anketā dotajām plašsaziņas līdzekļu zīmēm reliģiski sabiedriskais
žurnāls „Katōļu Dzeive“ Latgalē tika novērtēts kā viens no populārākajiem:
to starp visiem piedāvātajiem masu komunikācijas līdzekļiem
atpazina 73% respondentu (sk. 1. att.). Tas rāda, ka Latgales iedzīvotāju
apziņā šim konceptam ir būtiska nozīme, kas atklājas tā vairākās izpausmēs.
80
70
60
50
73
69
70
66
58
40
30
20
10
35 33
30
18
38
47
34 35
30
0
Drywa
Gaisma
Jaunais Vōrds
Katōļu Dzeive
LaKuGa
Latgales Laiks
Latgolas Škola
Latgolas Vōrds
Latgolys Radeja
Mōras Zeme
Rēzeknes Vēstis
Sākla
Sauleite
Zīdūnis
1. att. Plašsaziņas līdzekļu atpazīstamība (%).
199