Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

paralēls lietojums līdzās tekstam latgaliešu valodā saistāms ar potenciālo lasītāju vēlmi saglabāt izvēles iespēju, literārās valodas pozīcijas saglabāšanu un drošības garantu, ka sniegtā informācija tiks uztverta pareizi. Ir arī izņēmumi, piemēram, respondents Preiļos uzskata, ka „nav vajadzīgi tulkojumi t. s. latviešu literārajā valodā, jo atšķirības nav būtiski traucējošas sapratnei“ (Preiļi). Tāpat tiek atzīmēts, ka tekstam nevajadzētu būt plašam, jo cilvēki (sevišķi tūristi) nevēlas daudz lasīt un lieki tērēt laiku. Saprotams, valodas zīmju izveidē ierobežotā formāta, izvietojuma vietas un labas saskatāmības dēļ nav pieļaujams pieblīvēts informācijas daudzums. Viennozīmīgi netiek vērtēta arī izmantojamās leksikas izvēle latgaliskajās valodas zīmēs. Daļa respondentu uzskata, ka valodas zīmēm jāveicina senvārdu aktualizēšana retāk lietotās leksikas un to vēsturisko nozīmju saglabāšanai, daļa respondentu norāda, ka nedrīkst izcelt kādu noteiktu leksikas daļu. Piemēram, uzņēmējs Rēzeknē ir pārliecināts, ka „latgaliešu valoda ir sena valoda un tai jābūt saistītai ar kaut ko senu, etnogrāfisku, ne ar mūsdienīgu. Nē, varbūt arī var izmantot, bet, iedomājaties ultramodernu interjeru vai ultramodernu piedāvājumu un kaut kādu senu latgaliešu vārdu, kas pilnīgi nesaskan. Jaunajiem vārdiem neuzticos, jo tie brīžiem izdomāti izdomāšanas pēc. Labāk vajag tos vecos atcerēties“ (Rēzekne: 7). Cits piemērs: „Vai tad angļu valodā, vācu valodā vai kādā citā valodā tiek atzīmēts, kurus vārdus ir jālieto?“ (Elektroniski iegūts viedoklis) ataino respondenta pārliecību, ka valodas zīmēs izmantojami dažādi leksikas slāņi. Nobeigumā jāakcentē intervijās minētie pozitīvie ieguvumi no latgaliešu valodas lietojuma publiskajā telpā: etniskās un lingvistiskās identitātes izjušanas veicināšana, vietējo iedzīvotāju pašapziņas celšana. Latgaliešu valodas arvien biežāka parādīšanās lingvistiskajā ainavā nostiprinātu uzskatu, ka latgaliešu valoda ir mūsdienīga un konkurētspējīga valoda un unikāla Latgales reģiona kultūrvērtība. Piemēram, respondents Vārkavā uzskata: „Ja publiskajā telpā parādītos latgaliešu valoda, tad būtu daudz patīkamāk mums — latgaliešiem — un, ja mums tas šķistu forši, tad varbūt arī citi cilvēki, tūristi, par to sāktu interesēties vairāk“ (Vārkava). Arī valodas lietojuma sfēras paplašināšana, valodas rakstveida formas attīstīšana (lingvistiskā perspektīva), valodas prestiža veidošana (sociālā perspektīva) un valodas apguves veicināšana (izglītības perspektīva) tiek minēti kā pozitīvs ieguvums no valodas izmantojuma lingvistiskajā ainavā. Tātad uz latgaliešu valodu respondenti attiecina: valodas tiešo lietojuma vērtību (saziņā izmantotā valoda), netiešo lietojuma vērtību (valoda kā tūristu piesaistes līdzeklis), mantojuma vērtību (valoda kā līdzeklis etno- 260
grāfiskās kultūras saglabāšanai un nodošanai tālāk) un eksistenciālo vērtību (valoda — pašidentifikāciju veidojošs elements); tās pārklājas, neizceļot kādu atsevišķi. Apkopojot iepriekš teikto, secināms: valodas zīmes izveidē un uztverē iesaistītie cilvēki, psiholoģiskas un praktiskas darbības un aktivitātes veido valodas menedžmenta modeli (sk. 4. att.). 4. att. Valodas menedžmenta modelis lingvistiskajā ainavā. To aplūkojot korelācijā ar pētījumā iegūtajiem kvalitatīvajiem datiem par valodas zīmju izveides procesu Latgales reģionā, jāsecina, ka visbiežāk tiek ekonomēts laiks un nauda uz papildu informācijas meklēšanu un konsultācijām. Tikai atsevišķos gadījumos īpaša vērība tiek piešķirta valodas zīmes satura atlasei un uzņēmumam piemērotākā varianta izstrādei. Tāpat nenotiek un netiek veicināta atgriezeniskā saikne, proti, aptaujātie uzņēmuma vadītāji un/vai darbinieki ir pārliecināti, ka valodas zīmes izvietošana ir uztverama par rezultātu. Netiek apsvērta iespēja uzklausīt vai aptaujāt klientus vai potenciālos klientus, lai uzzinātu viņu domas, uztveri un interpretāciju un lai, nepieciešamības gadījumā, kaut ko mainītu. Tas nešķiet primāri uzņēmējdarbībā. Un valodas zīmes lietotājs ir bezspēcīgs valodu 261
Page 1 and 2:
RĒZEKNES AUGSTSKOLA Via Latgalica
Page 3 and 4:
Prīškvuordi 2010. goda 21.-22. ok
Page 5 and 6:
Irina Bakhmutova (Europäische Univ
Page 7 and 8:
Deutschland übersiedelten. Die let
Page 9 and 10:
zu sprechen. Es gehörte zum Komple
Page 11 and 12:
Wieviel „Mundartliches“ reicht
Page 13 and 14:
Franča Kempa ābeču nozīme latga
Page 15 and 16:
Pagaidām tās nav atrastas; nav ra
Page 17 and 18:
Seko zilbju mācība, norādot, ka
Page 19 and 20:
6. att. 19
Page 21 and 22:
ābeces posmā parasti netiek māc
Page 23 and 24:
Ņesterovs 1974 — O. Ņesterovs.
Page 25 and 26:
1. Weitreichende Entsprechungen, d.
Page 27 and 28:
aber stellen keineswegs einen Beleg
Page 29 and 30:
(14) nd. So wüssten wi jo denn nu
Page 31 and 32:
LSWR — L. Röhrich. Lexikon der s
Page 33 and 34:
2. Émile Lempereur He was born in
Page 35 and 36:
lished just after the war, in a per
Page 37 and 38:
about which the author chose a much
Page 39 and 40:
In the texts where the author evoke
Page 41 and 42:
Ingars Gusāns (Rēzeknes Augstskol
Page 43 and 44:
Pirmās asociācijas par albumu nos
Page 45 and 46:
Paprosit maņ — kas es asmu, kur
Page 47 and 48:
Kā noteicošo faktoru grupas dzies
Page 49 and 50:
TOĻIKS, Ar sāpēm un piespiešano
Page 51 and 52:
3) visbiežāk jauniešos veidojas
Page 53 and 54:
Maikls Hornsbijs (Michael Hornsby)
Page 55 and 56:
tīva, ka daudzi poļi joprojām ir
Page 57 and 58:
definēts un palika neskaidrs, lai
Page 59 and 60:
lodu, sazinoties mājās“ 17 . Va
Page 61 and 62:
(Attiecīgi tiek piemēroti 18. pan
Page 63 and 64:
15. pantā noteiktas finansiālās
Page 65 and 66:
eģionālajām un mazākumtautību
Page 67 and 68:
dos, kā arī Glodnicas sākumskol
Page 69 and 70:
Hentschel 2003 — G. Hentschel. Ne
Page 71 and 72:
Gabriele Iannàccaro (University of
Page 73 and 74:
Dialectometry is a well-known branc
Page 75 and 76:
they read books and newspapers. Mor
Page 77 and 78:
eality. In order to do that we must
Page 79 and 80:
0.8-0.9 diglossia L1/L2 vs. digloss
Page 81 and 82:
means of oral and written communica
Page 83 and 84:
Map 2: Sociolinguistic division of
Page 85 and 86:
Area Id Distance Aglona ar. 126 0,2
Page 87 and 88:
Map 4: sociolinguistic borders and
Page 89 and 90:
References Dell’Aquila 2005 — V
Page 91 and 92:
Trudgill 1983 — P. Trudgill. On D
Page 93 and 94:
these claims are gaining momentum.
Page 95 and 96:
These three questions were chosen i
Page 97 and 98:
2. strengthening code: the middle a
Page 99 and 100:
factor of language change across ge
Page 101 and 102:
for administration purposes, while
Page 103 and 104:
loses 5 points in the elections: th
Page 105 and 106:
going or tends to undergo considera
Page 107 and 108:
Map 10: IGVI [general] A number of
Page 109 and 110:
een reduced to four and the eleven-
Page 111 and 112:
(Brigi), use of Russian with childr
Page 113 and 114:
Peeters, Yvo and Colin Williams (ed
Page 115 and 116:
ūtiskāko etniskās identitātes s
Page 117 and 118:
muocītu vysa pasauļa gudrību, zy
Page 119 and 120:
Koncepta vuords loma valodas un run
Page 121 and 122:
šķirts no reālās pasaules, atro
Page 123 and 124:
māciju par stāstīšanas kā proc
Page 125 and 126:
pasakās lietots 405 reizes. Lūgš
Page 127 and 128:
sakas sižetiskā risinājuma atkar
Page 129 and 130:
LTdz 1952 — A. Švābe, K. Straub
Page 131 and 132:
Ieva Kalniņa (Latvijas Universitā
Page 133 and 134:
Rimants Ziedonis latviešu literat
Page 135 and 136:
nāca uz robežsargu sporta pasāku
Page 137 and 138:
Nozīmīgu vietu grāmatā „Austr
Page 139 and 140:
Autoru interesē aktīvi uzņēmēj
Page 141 and 142:
eligious buildings, houses and vill
Page 143 and 144:
Pētāmais jēdziens sādža 42 un
Page 145 and 146:
Jezups sādža Jī dzeivōja saspī
Page 147 and 148:
2-3 hektārus lielas saimniecības
Page 149 and 150:
Jāatzīmē, ka sādžinieku vidū
Page 151 and 152:
nāšanu, lētticību; tāpat neaud
Page 153 and 154:
economic life in rural Latgale rela
Page 155 and 156:
search I obtained information from
Page 157 and 158:
6 th and 9 th grade and mastered Ö
Page 159 and 160:
Övdalian in the light of the Europ
Page 161 and 162:
financial support, the problem of d
Page 163 and 164:
European Charter for Regional or Mi
Page 165 and 166:
Sandra Meškova (Daugavpils Univers
Page 167 and 168:
The motifs of being on the road, jo
Page 169 and 170:
The ironic overtone of the poem end
Page 171 and 172:
of subjectivity, resolving the risk
Page 173 and 174:
plays, etc. However, it is not the
Page 175 and 176:
Aldis Miņins (Latvijas Universitā
Page 177 and 178:
atainošanā mākslas un dokumentā
Page 179 and 180:
No 1897. gada tautskaitē Latvijas
Page 181 and 182:
II Nacionālisms, ar ko tiek sapras
Page 183 and 184:
nacionālās atmodas laikā no druk
Page 185 and 186:
u jāpateicas vēstures literatūr
Page 187 and 188:
nepārvaramām barjerām), kas atda
Page 189 and 190:
turniks nu latwišu tautas. Jo word
Page 191 and 192:
VI Valoda bija tā, kas tika pasnie
Page 193 and 194:
lodu ir pieaugusi, ko apliecina per
Page 195 and 196:
Kalvāne 1997 — S. Kalvāne. Latg
Page 197 and 198:
Latgale and Latgalians: Myths and H
Page 199 and 200:
vados un 2 republikas nozīmes pils
Page 201 and 202:
25,00 20,00 20,45 15,00 10,00 5,00
Page 203 and 204:
zes 700. numura iznākšanas dienā
Page 205 and 206:
formātā. Otrkārt, tas norāda, k
Page 207 and 208:
tules uz Kaliforniju, paužot satī
Page 209 and 210: statuss, nacionalitāte, etniskā p
Page 211 and 212: preses tekstu iekšējā līmenī,
Page 213 and 214: nu runāt un rakstīt latgaliešu v
Page 215 and 216: Arvīda Aizsila Latgales folkloras
Page 217 and 218: „Celsim godā veco labrītu!“ (
Page 219 and 220: pamatā veido latviešu tautasdzies
Page 221 and 222: tieniem. Šie centieni nerima arī
Page 223 and 224: gasta Lejas Bokstu Zirņu Jura. Uz
Page 225 and 226: Lubānas barons Celmiņu esot pabal
Page 227 and 228: 4. Latviešu folkloras krātuvei no
Page 229 and 230: 15. FK. 12. iesūtījums. (06.10.19
Page 231 and 232: savus mūža beidzamos gadus. Vai d
Page 233 and 234: Literārs darbs latgaliski autorīb
Page 235 and 236: Lōcs. (..) 1989. g. atkal sāk izn
Page 237 and 238: — Gribieju sev daruodeit, ka vari
Page 239 and 240: Tātad — „Pasaules atklāsme“
Page 241 and 242: es rakstīju tajā. Man, tāpat kā
Page 243 and 244: le un darbos iekļautās identitāt
Page 245 and 246: Hanovs 2008 — D. Hanovs. Cita zem
Page 247 and 248: Solvita Pošeiko (Rēzeknes Augstsk
Page 249 and 250: latgaliešu valodas lietojumu, nepi
Page 251 and 252: izveidotāja un adresāta, gan arī
Page 253 and 254: latvietis un latgalietis. Daļa res
Page 255 and 256: 65), ko raksturo moderna un kosmopo
Page 257 and 258: mu nepārzināšana, nevēlēšanā
Page 259: popularizēt, piemēram, medijos la
Page 263 and 264: Rēzekne: 9 — S. Pošeiko. Interv
Page 265 and 266: language, local companies’ focus
Page 267 and 268: Raksta mērķis — raksturot lingv
Page 269 and 270: aksturojumam īpaši svarīgs likā
Page 271 and 272: 3. Īsa enciklopēdiska uzziņa par
Page 273 and 274: Tirgus ievieš korekcijas savs-sve
Page 275 and 276: questionnaire data and of each part
Page 277 and 278: Satura ruodeituojs Prīškvuordi ..
show all

Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?