Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
238<br />
nenovēršami esam valodas p ā rstā vji, aģ enti. Vēl vairāk, — varbūt<br />
vēl precīzāk, — mēs esam valodas slepenie vai dubultaģenti: mēs nezinām<br />
noteikti, no / viena mirkļa uz otru, k ā mūs lietos valoda vai kurp tā mūs<br />
aizvedīs. Turklāt, — kā nepārvaramākajā spiegu stāstā, — tā ir situācija, no<br />
kuras mēs nespējam izkļūt,<br />
atzīmējuši E. Benets un N. Roils (Bennett, Royle 2009: 133/134). Juoņa<br />
Ryučāna motīvi valodas izvēlei — no vairākām lietotajām un apgūtām vispārēju<br />
filoloģijas zināšanu līmenī — dzimtās vietas valoda, jo viņš pats latgaliešu<br />
runas un rakstu valodu plaši lieto ikdienā un iekšēji augstu novērtē;<br />
iespaidi par citu cilvēku vērtējumiem par latgaliskumu un to atgrūšana;<br />
piedzīvotā sevis citādiskošana; paša izceltā iespēja biedroties ar latgaliski<br />
runājošiem un rakstošiem valodu speciālistiem un literāru darbu autoriem<br />
vispirms Rīgas latgaliešu biedrībā „Trešō zvaigzne“ (Paklone 2005: 16),<br />
pēc tam Daugavpilī, kur kopš 1990. gada oktobra viņš dzīvo, — tas viss<br />
kopumā padarījis viņu par autoru, kurš savus dzejoļus raksta latgaliski.<br />
Bez tam atšķirībā no t. s. reģionālajiem rakstniekiem, proti, t. s. vietējā kolorīta<br />
darbu autoriem, kas lieto reģionālu valodu vai izloksni, topogrāfiju,<br />
vēsturi, paražas, raksturus utt., piemēram, Ontona Slyšāna, kuru pamatā<br />
raksturo pievēršanās Latgalei un latgaliskumam, novada ļaudīm un vēsturei,<br />
Ryučāns ar apņemšanos latgaliski runāt par vispārējām tēmām savas<br />
dzejas satura dēļ nav reģionāls rakstnieks. Viņš ir latviešu rakstnieks, kurš<br />
raksta <strong>Latvijas</strong> otrajā literārajā valodā, un viņa autorības apzināšanā valodas<br />
izvēles jautājums ir primārais.<br />
Ierobežotas latgaliski rakstīto literāro darbu izdošanas laikposmos<br />
latgaliskā identitāte darbos tika pausta latviski. Lai gan pirmais iemesls nerakstīt<br />
latgaliski neapšaubāmi ir publicēšanās neiespējamība, taču tam<br />
priekšnoteikums ir arī mācības skolā ar latviešu mācību valodu un iemācītā<br />
rakstu valoda, ar kuru var izteikt vissarežģītāko saturu, latviski lasītās grāmatas,<br />
ko autors vērtē kā paraugu savam darbam, studiju biedri, draugi un<br />
citi, kam raksta, — daudzu faktoru daudzās kombinācijas rakstniekam liek<br />
izvēlēties rakstīšanai nevis reģionālo valodu, kurā viņš izaudzis, bet gan<br />
v a d o š o , nereti valsts valodu. Jezups Laganovskis pirmos literāros darbus,<br />
arī tulkojumus veicis latgaliski, taču pēc tam, sākoties t. s. otrajam<br />
drukas aizliegumam, no krievu un poļu valodām tulkojis un savus darbus<br />
rakstījis latviski, lai gan daudzkārt iestājies par to, ka jāpublicē arī latgaliski<br />
rakstīti darbi. Gribēdams rakstīt latgaliski, bet apzinādamies izdošanas<br />
neiespējamību, J. Laganovskis radījis īpatnu tekstu: bērnības atmiņās<br />
„Pasaules atklāsme“ lietojis vienlaicīgi abas latviešu rakstu valodas, latgalisko<br />
identitāti neieslēpjot latviskajā, bet gan nostatot līdzās. Grāmatas ievadā<br />
viņš uzrakstījis pamatojumu:
Change language