Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

ģimnāzijā absolventu biedrības konferencē „Latgaliešu nacionālais vaicājums“,
ietekmīgais garīdznieks un valodnieks Pēteris Strods (Pīters Strods)
sniedza savu skaidrojumu — „navajag jaukt divus jēdzīņus: latgalīts un
latgaļs. Latgali asam mes — latvīši, bet latgalīši kai provinces apdzeivōtōji
ari krīvi, pūli u. c. Tōdēļ mes sevi turpmōk sauksim par latgalim“ (Sauleite
1933). Minēto P. Stroda skaidrojumu pārņēma daļa vēlāko trimdas latgaliešu
ar filologu Miķeli Bukšu (Mikeļs Bukšs) priekšgalā, saucot Latgales
latviešus par latgaļiem (Zeile 2006: 14). Arī mūsdienās Latgales iedzīvotāju
apzīmēšanai vairāki autori lieto terminu „latgaļi“, tādējādi radot pārpratumus,
jo zinātniskajā apritē termins „latgaļi“/„letgaļi“ tradicionāli tiek
attiecināts uz vidējā un vēlā dzelzs laikmeta (VI — XIII gs. pēc Kr.), kā arī
Ziemeļu Krusta karu (XII — XIII gs. pēc Kr.) un daļēji Livonijas laika
iedzīvotājiem Latvijas teritorijas austrumos un ziemeļaustrumos. Latgaļu
izcelsmes problēmu, pārvietošanos un kultūras iezīmes ir pētījuši Latvijas
arheologi un antropologi (Grāvere, Vasks u. c. 1997: 154–159; 189–192).
Atjaunotajā Latvijā aizvien noteiktāk ienāk jēdziens „Latgales latvieši“
(Salceviča 2005: 9), kas, tāpat kā jēdziens „latgalieši“, ir mākslīgi
radīts. Šā jēdziena mērķis ir vienot Latgales latviešus ar latviešiem pārējos
Latvijas novados. 100 gadu laikā jēdziens „latgalieši“ ir transformējies, apzīmējumu
„latgalieši“ ir pieņēmuši par savu daudzi Latgales etniskie
krievi, baltkrievi un poļi. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem,
Latgales teritorijā dzīvo 44% latviešu, 39% krievu, 14% poļu, baltkrievu,
ukraiņu un 3% citu tautību pārstāvju. 2009. gadā publicētās monogrāfijas
„Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti“ (Lazdiņa,
Šuplinska 2009) autori ir veikuši aptauju Latgalē, kurā par latviešiem sevi
atzina 41%, par latgaliešiem — 27%, par krieviem — 26%, par citu slāvu
tautību pārstāvjiem — 5% aptaujāto. Šie dati ir sava veida pierādījums
tam, ka ne tikai Latgales latvieši, bet arī citu tautību pārstāvji, kas vairākās
paaudzēs ir dzīvojuši Latgalē, identificē sevi pēc teritoriālās piederības kā
latgaliešus (Mednis 2009). Vienotības veicināšana ar tautiešiem citos novados
ir svarīgs latviešu nācijas stiprināšanas jautājums, taču jebkuri pārspīlējumi,
meklējot vienotību ar pārējiem latviešiem, var draudēt ar zināmu
saskaņas zudumu Latgales latviešu un līdzās Latgalē dzīvojošo
etnisko krievu, baltkrievu un poļu, kas pēc reģionālās piederības sevi identificē
kā latgaliešus, starpā.
IV
Ģeogrāfiski nav izveidojušies būtiski šķēršļi (Daugava, Aiviekste un
Pededze, kā arī mežu masīvi, purvi un nelielie pauguri nav uzskatāmi par
186