Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Lubānas barons Celmiņu esot pabalstījis studiju laikos ar naudas līdzekļiem.<br />
Kādreiz M. Celmiņš gājis pa Lubānu, dziedādams tautas dziesmu<br />
— es vācieti dancinātu uz karstiemi ķieģeļiem. To dzirdējis nejauši<br />
vietējais barons un turpmāk savu atbalstu Celmiņam esot liedzis. Pats Celmiņš<br />
zināja man teikt, ka studiju gados viņš nekāda pabalsta no vietējā<br />
muižkunga nav saņēmis un šādu gadījumu neatceroties.<br />
Ja ģimnāzista gados jau M. Celmiņš paspējis rosināt arī citus krāt latviešu<br />
tautas dziesmas, tad jo lielāko darbu viņš veicis savos studiju laikos.<br />
Savus brīvlaikus viņš pavadījis Lubānas jaukajos Aiviekstes līčos, kur<br />
skanējušas dziesmas visu cauru vakaru. Tās sakrājis, Celmiņš vairojis ar to<br />
seno latviešu gara mantu pūru, uz to mēs tagad esam tik lepni, jo tik liela<br />
dziesmu pūra nav nevienai citai tautai. Šo lielo skaitu sakrājuši tomēr atsevišķi<br />
uzrakstītāji un rosīgākais starp tiem bijis stud. theol. Mārtiņš Celmiņš.<br />
Ja nu par latviešu tautas dziesmām toreiz interesējušies tik augsti<br />
vīri, tad tautai tas nav palicis apslēpts. Arī daudzi citi latviešu tautieši sekojuši<br />
šim piemēram un audzinaudzis mūsu seno tautas dziesmu krājums.<br />
3. Mācītāja laiki<br />
Kad 1896. gadā Celmiņš uzsāk savas mācītāja gaitas, tad viņš tomēr<br />
savu dzimteni Lubānu nekad nav aizmirsis. Brīvajos laikos ierazdamies savā<br />
dzimtenes stūrītī, viņš ņem līdzi atkal savu tautas dziesmu burtnīciņu un<br />
uzraksta katru izdevīgā brīdī dzirdētu tautas dziesmu. Kā mācītājam Mārtiņam<br />
Celmiņam nākas būt dažādās godībās. Tur arī skan daudz dziesmu.<br />
Tādēļ arī viņš tūliņ pēc oficiālās ceremonijas uzmeklējis kādu klusāku istabu<br />
un tur no vecajiem tēviem un māmuliņām izprasījis tautas dziesmas.<br />
Kurā stūrītī Celmiņš nosēdies ar savu burtnīciņu un zīmuli, tur ap viņu salasījās<br />
ne tikai teicēji un teicējas, bet arī bars klausītāju. Visi apbrīnoja<br />
Celmiņa lielo atmiņu. Jau no pirmās rindas viņš zināja, vai dziesma jau uzrakstīta<br />
viņa krājumā, vai vēl nav. Mācītājs Augusts Šonebergs atceras<br />
Celmiņu kā tik labu tautas dziesmu pazinēju, ka tas teicis runas tikai ar latviešu<br />
tautas dziesmu vārdiem. Arī kā mācītājs Celmiņš daudzreiz savus<br />
sprediķus teicis ar tautas dziesmu vārdiem un stilu.<br />
Mazāk sekmīga tautas dziesmu uzrakstīšana M. Celmiņam bijusi tos<br />
laikos, kad viņš bijis Vitebskā par mācītāju. Taču sakaru ar savu dzimteni<br />
M. Celmiņš pilnīgi nekad nav pārtraucis. Kā mācītājam M. Celmiņam bijusi<br />
vēl lielāka izdevība pamudināt vienu otru vecāku tautas gara mantu zinātāju<br />
uzrakstīt savas tautas gara mantas. Mācītāja aicinājumam arī sekotāju<br />
bija vairāk nekā citam, kam tos laikos nebūtu bijusi tik liela cienība.<br />
225
Change language