Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

Pirmās asociācijas par albumu nosaukumiem — „Trepis iz nakurīni“,
„Pyrms Vuorda...“ — var tikt saistītas ar ārpus apziņas realitāti. Grupas
„Borowa MC“ nosaukumā vairāk valda nolemtības noskaņa, neziņa par
rītdienu, jebkādu rezultātu, savukārt grupas „Bez PVN“ nosaukumā ieskanas
cerīgums, jauna dzimšana, klusums, doma, ko gaida. Pētījuma autors,
jautājot grupu līderiem viedokli par debijas albumu virsrakstu izvēli, ieguvis
arī citus grupu nosaukumu skaidrojumus. Grupas „Borowa MC“ vadītājs
Aigars Runčis atzīst: „..mes nazynuom, kur myusus īroksts aizvess.
Dūmoju, ka arī īsadūmuot navarējam. Trepis — kai simbols tam, ka
vīnmār juosatīc iz augšu, lai arī kurp tys vastu“ (Gusāns 2010) 12 . Savukārt
Guntis Rasims („Bez PVN“) par nosaukumu „Pyrms Vuorda...“ saka: „Itys
ir grupys pyrmīs aļbums, deļ tuo nūsaukuma izveidī apzynuoti tyka īlykta
dūma, ka pyrmīs aļbums tūmār navar byut grupys augstuokijs karjerys
punkts i materiala kvalitatis kolngols. Grupai pyrmīs aļbums praktiski ir
kai moza bārna elpa pyrms pyrmuo pascātuo vuorda. Kod daudz kas vēļ ir
nasaprūtams, jauns i da gola naizpieteits. Lai gon koč kas jau ir drupeit
darāts i izdarāts, kam zynoms apstyprynuojums i ir pyrmīs grupys CD,
sova veida izlase par pyrmīm sūlim, bez apzynuotys koncepcejis ci kūpejuos
albuma stilistikys. Par diska nūformiejumu. CD vuoks ir zeimuots
japāņu mangu zeimeišonys stilā. Iz vuoka atainuoti 4 grupys daleibnīki
manguos. Itys latvīšu kuļturai narakstureigīs stils beja jimts apzynuoti deļ
tuo, ka i latgalīšu muzyka i kuļtura Latvejis mārūgā tam laikam beja pīteikami
eksotiska i varbyut lelai daļai i nasaprūtama“ (Gusāns 2010). Abu
grupu līderu komentāros ieskanas doma, ka, tā kā latgaliešu mūzika nebija
zināma plašākai sabiedrībai, tad nebija paredzama reakcija uz albumiem,
jo tas, ko grupas piedāvāja, bija pietiekami inovatīvs Latvijas mūzikas tirgum
vismaz uz to ieskaņošanas brīdi.
Adresants šajos dziesmu tekstos funkcionē dažādu lomu tēlojumā.
Tēlojumu daudzveidība atklāj adresanta sajūtas, pieredzi, pagātni, tagadni,
attieksmi un idejisko funkciju sabiedrībā. Lai gan nenoliedzami, ka nozīmīgu
lomu muzikālās darbības turpinājumā nosaka adresāts un viņa reakcija,
tomēr šajā plāksnē var runāt par autora un adresāta dialogu ar dziesmu
tekstu starpniecību: „Ļoti liela nozīme uztverē ir daiļdarba ontoloģiskā
statusa tapšanai. Dziesmu tekstu piedzimšana nebeidzas ar rakstnieka ieceres
iemiesošanu un dziesmu tekstu radīšanu, jo īstā sociālā esība sākas un
realizējas tā patērēšanas procesā, mijiedarbībā. Lai nodibinātos mākslinieciskie
sakari, adresantam teksts ir jāsaprot. Tikai tādā gadījumā autora domas
un jūtas var tapt pārraidītas adresātam un adresāts var tās apgūt un
12 Citātos saglabātas grupas līderu rakstības īpatnības.
43