Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

citur jau sen tautas dziesmu vietā stājušās „modernās ārijas“ kā (..) sacerētas
ziņģes. Lai par to mēs varētu paši pārliecināties, tad sniedzu Lubānas
pagastā Mārtiņa Celmiņa tautas dziesmas, kas uzņemtas „Tautas dziesmu“
papildinājumos un (..) „Tautas dziesmu“ reģistrā.
Lubānas pagasts Teicējs Skaits Uzrakstīšanas gads
1. Uzrakstījis M. Celmiņš 40 1900.
2. —”— M. Gailīte 8 1900.
3. —”— A. Lapiņa 23 1900.
4. —”— M. Mežsardze 1 1900.
5. —”— M. Sniķere 4 1900.
6. —”— (..) 8 1900.
7. —”— A. Ģēģeris 129 1900.
8. —”— E. Joāss 3 1889.
9. —”— K. Krams 35 1889.
10. —”— J. Ozoliņš 153 1889.
11. —”— J. Prans 41 1889.
12. —”— M. Rutmanis 142 1889.
13. —”— J. Saliņš 12 1889.
14. —”— M. Saliņa 28 1889.
15. —”— J. Upītis 172 1889.
16. —”— M. Ussītis 34 1889.
17. —”— J. Viška 21 1889.
18. —”— J. Ozoliņš 4 1889.
Ceturtais tautas dziesmu papildinājumu sējums. (..) iznācis, lai varētu
salīdzināt M. Celmiņa nopelnus ar citu krājēju nopelniem, spriežot pēc iesūtīto
tautas dziesmu skaita, bet es daudz nemaldīšos, ja teikšu, ka Celmiņu
Martiņš bija jau pašā sākumā cienīgs nostāties latviešu tautas gara mantu
krājēju priekšgalā blakus Fr. Brīvzemniekam, Āronu Matīsam un citiem
čaklākajiem krājējiem; Mārtiņš Celmiņš nav arī nupat izdodamajos papildinājumos
liekams beidzamajā vietā. Jau Lubānas pagasta tautas dziesmas
vien to varēs vienīgi liecināt.
Kas varējis veicināt šādu rosīgu Celmiņa Mārtiņa nodošanos, latviešu
tautas dziesmas krājot? Tā ir bijusi liela un neizsīkstoša dzimtenes mīlestība,
liela griba ziedot savu darbu savas tautas un tēvzemes labā. Tautas tradīciju
godāšana ir otrs svarīgs motīvs, kas varēja mācītājam likt interesēties
par cittautiešu peltām „pagānu dziesmām“. Kā Celmiņu dzimtajās
mājās Lubānas „Nagliņos“ ir augstā godā turētas tautas tradīcijas, to man
nācās vērot, nonākot tur 1934. gada agrā Jāņu rītā. Tad arī bišu stropi bišu
dārzā bija appušķoti ar ozolu zariem. Un mācītājs Celmiņš tad tur pavadīja
230