Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

(socio)lingvistiska sabrukuma procesiem, kas Polijā bija tipiski visiem pārējiem
reģiolektiem, dialektiem un apakšdialektiem (ar dažiem izņēmumiem
podhaliešu un silēziešu dialektos, sk. Hentschel 2003).
Līdz ar politiskajām un sociālajām pārmaiņām 1989. gadā jēdziens
„(nacionālā) minoritāte“ Polijā tika pieteikts publiskās diskusijās, drīz iegūstot
vispārinātu nozīmi un tiekot attiecinātam tikai uz vācu minoritāti.
Tomēr kašubi un to pārstāvji uzreiz pieņēma lēmumu neizmantot un pat
neatsaukties uz terminu „minoritāte“ kašubu valodas kontekstā. Līdz ar to
agrāk tikai speciālajā literatūrā sastopamais jēdziens „etniskā (minoritātes)
grupa“ (ko Polijas etnologi izmantoja tikai kopš 1980. gadiem) nokļuva
plašsaziņas līdzekļos un kopējā lietošanā, kā arī politiskajā un juridiskajā
vārdnīcā, piemēram, parlamenta Nacionālo un etnisko minoritāšu komisijas
nosaukumā vai virsrakstā jau iepriekš minētajam Likumam. Adjektīvu
„etnisks“ kašubu kustības aktīvisti izmantoja tikpat dedzīgi, kā vēl populārāku
terminu „reģionāls“, pēdējam kļūstot par īpaši vēlamu plānotās vietējo
pašvaldību reorganizācijas kontekstā, kas tika īstenota 1999. gadā —
decentralizācijas un reģionalizācijas reforma, kas iekļāva visu Kašubijas
etnolingvistisko teritoriju vienā teritoriālā vienībā — jaunizveidotajā
Pomerānijas apgabalā (województwo Pomorskie, mēģinājumi nosaukt šo
apgabalu par „Kašubiju-Pomerāniju“ līdz šim ir izrādījušies veltīgi).
Kā minēts iepriekš, pārvaldes iestādes neizslēdza kašubu valodu no
jauniem tiesību aktiem, kas attiecas uz mazākumtautību valodām un tika
pieņemti 20. gs. 90. gados un gadsimtu mijā, kā, piemēram, „Valsts Izglītības
un sporta ministra rīkojums par nosacījumiem un metodēm, kas ļauj
pie nacionālajām minoritātēm un etniskām grupām piederošajiem skolēniem
saglabāt savu nacionālo, etnisko, lingvistisko vai reliģisko identitāti“,
kas ir būtiski svarīgi, lai izveidotu pamatus kašubu valodas mācīšanai Pomerānijas
skolās, vai „Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību“
(turpmāk — Konvencija), ko Polija parakstīja 1995. gadā un
ratificēja 2000. gadā. Šī Konvencija stājās spēkā 2001. gada aprīlī un tajā
tika iekļauti noteikumi par nacionālajām minoritātēm, kā arī īpaša atsauce
uz kašubiem kā etnisku grupu Pomerānijas apgabalā, kura attīsta savas reģionālās
tradīcijas un lieto valodu, kas atšķiras no poļu valodas; to skaits
tiek rēķināts aptuveni uz 350–500 tūkstošiem. Konvencijas noteikumi valodas
tiesību jomā tiek attiecināti arī uz šo grupu. Uzraudzības ziņojumi
par šīs Konvencijas ieviešanu tika publicēti 2002. un 2007. gadā. Pēdējā
ziņojumā tomēr ir norāde par 52 665 personām, kas „lieto reģionālo va-
58