Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
mu nepārzināšana, nevēlēšanās iedziļināties lingvistiskos jautājumos, arī<br />
apzināta ar valodas procesiem saistītu tematu (rusifikācijas, drukas aizlieguma)<br />
neaktualizēšana.<br />
Kopumā 81 respondents ir izteicis pozitīvu attieksmi pret latgaliešu<br />
valodas izmantojumu un nepieciešamību Latgales reģiona lingvistiskajā ainavā<br />
(visās vai atsevišķās valodas zīmēs — afišās, sludinājumos, reklāmās).<br />
Kategoriski pret latgaliešu valodas lietojumu ir 63 respondenti, 18<br />
respondentus apmierina pašreizējā valodu situācija publiskajā telpā, nepārliecināti<br />
vai vienaldzīgi ir 12 respondenti. Vairākums aptaujāto (93) nevēlas<br />
savas apkārtnes (pagasta, pilsētas) un Latgales reģiona lingvistiskajā<br />
ainavā redzēt latgaliešu valodu, veidot un/vai lasīt informāciju latgaliski.<br />
Šādam vispārējam viedoklim pamatā ir attieksmes jautājums — noraidoša<br />
un norobežojoša attieksme pret latgaliešu valodu kā mazāk vērtīgu (valodas<br />
statusa nenoteiktības dēļ) un nelietderīgu utilitāriem mērķiem. Pastāv<br />
arī uzskats, ka latgalisko valodas zīmju pieaugums lingvistiskajā ainavā<br />
nestu līdzi straujas pārmaiņas valodu situācijā, radot diskomfortu, papildu<br />
finansiālos izdevumus (piem., valodas kursiem), laika un darba ieguldījumus.<br />
Kā nevēlams process vairākkārt tiek minēts obligāta dokumentu sagatavošana<br />
latgaliešu valodā municipālajās iestādēs. Var secināt, ka respondentus<br />
mazāk uztrauc valodas lietojuma sfēru paplašināšana un iespējamā<br />
lingvistiskā nekompetence kā psiholoģiskais spiediens un sociālās<br />
pārmaiņas.<br />
No intervijām par latgaliešu valodas pašreizējās situācijas vērtējumu<br />
lingvistiskajā ainavā izriet divas tendences. Vieni respondenti atzīst latgaliešu<br />
valodas trūkumu lingvistiskajā ainavā, un šāda situācija viņus apmierina.<br />
Piemēram, Līvānos izteikts komentārs: „Jā, latgaliski varbūt nav tik<br />
daudz Jūsu minētie uzraksti, bet es nedomāju, ka tas ir arī nepieciešams“<br />
(Līvāni). Vienaldzīga attieksme parādās apgalvojumos: „Man netraucē, ka<br />
latgaliešu valodas nav, man netraucētu, ja arī būtu“ (Rēzekne: 9) un „Es<br />
pat nezinu, vai es gribu vai negribu latgaliski ko. Neesmu domājis par to“<br />
(Daugavpils: 1).<br />
Otrā gadījumā latgaliešu valodas nepietiekamība tiek uztverta kā<br />
negatīva valodas attīstības un saglabāšanas iezīme. Kā piemēru var minēt<br />
viedokli: „Latgaliešu valodas izmantojums publiskajā telpā ir traģisks. Ja<br />
mēs gribam, tie, kas jūt sevī latgalisko (..), kas runā latgaliešu valodā un<br />
grib, lai latgaliešu valoda būtu arī skolās kā izvēles priekšmets, tad, jā,<br />
kāpēc lai latgaliešu valoda neizietu ielās? Un valodas likumā ir teikts, ka<br />
latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, tad kāpēc latviešu valodu<br />
nevar lietot?“ (Rēzekne: 3). Piemērā redzams, ka atbalsts latgaliešu<br />
257