Latgalistikys kongresu materiali, III. 2011. - Latvijas Universitāte

nelabvēlīgai valodai, padarot to par „dominējošo kādā noteiktā ģeogrāfiskajā
apgabalā“ (Myhill 1999: 38). Tādējādi Polijas kontekstā tā sauktās
mazākumtautību valodas tiek apskatītas sistēmā, kuras pamatā ir identitātes
princips, bet kašubu valoda vairāk pamatojas uz sistēmu, kurā uzsvērts
teritorialitātes princips.
Kašubu valodas nodrošinājums
Kašubu valoda pašlaik tiek atbalstīta vairākos veidos. Kašubu valodas
padome (Radzëzna Kaszëbsczégò Jãzëka), kas dibināta 2006. gada oktobrī,
darbojas galvenokārt valodas plānošanas jomā, kur ietilpst apkopošana,
statuss, apgūšana un tehnoloģiju plānošana, īpašu uzmanību pievēršot
pirmajai jomai un koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: kašubu literārās
valodas frazeoloģija; priviliģētās sintaktiskās konstrukcijas, nenoteiktās
locīšanas un pareizrakstības normas; kašubu personvārdi; kašubu valodas
normatīvā vārdu krājuma stabilizēšana, tiešsaistes vārdnīcas veidošana;
kašubu valodas mācību programmas, literatūrzinātnes, matemātikas, ģeogrāfijas,
ķīmijas terminoloģija skolās, valodas paveidu mācīšana; plašsaziņas
līdzekļu terminoloģija, kašubu valodas lietošana sabiedriskajā sfērā un
tiesiskajos darījumos u. c. Tie paši valodas plānotāji un mācībspēki Gdaņskas
universitātē uzskata, ka galvenā (ja ne vienīgā) kašubu valodas forma,
ko var saglabāt un veicināt izglītība, pārvalde, kultūras iestādes un baznīca,
kā arī lietot izglītībā, pārvaldē, kultūras iestādēs un baznīcā, ir tās literārais,
vienotais standarts (lëterackô kaszëbizna) (Treder 2002: 102–
103). Tādējādi šeit tiek izmantota ideoloģija, kas apvieno gan teritorialitāti,
gan standartu. Kamēr teritoriālais princips paredz ierobežot valodu ar attiecīgu
ģeogrāfisko rajonu, standartizēšanas princips paredz ierobežot valodu
līdz precīzi noteiktam normu kopumam. Abas pieejas, protams, ir saprotamas,
jo pirms 1989. gada nebija nekāda efektīva valodas plānošanas veida,
kas nozīmē, ka bija un ir nepieciešami neatliekami risinājumi, lai kašubu
valoda izdzīvotu aktīvā lietojuma vidē 21. gadsimtā. Jāatzīst, ka noteikt
līdz šim neatzītās kašubu valodas robežas ir praktiskākais veids, kā to izdarīt.
Tas tomēr izslēdz tos kašubu valodas lietotājus, kuri nav nokļuvuši
„pareizajā“ teritorijā vai kuri nelieto „pareizo“ (t. i., standartizēto) valodas
formu un riskē atsvešināt tos lietotājus, kuri neiegūst kašubu valodas zināšanas
izglītības vidē.
Teritoriālais princips tiek piemērots arī kašubu valodas mācīšanas
nodrošināšanā un administrācijā. Sākuma punkts izglītībai kašubu valodā
pēc 1989. gada demokrātiskajām pārmaiņām koncentrējas kašubu vidusskolā,
kura 1991. gadā uzsāka darbu Brusos, kas atrodas Kašubijas dienvi-
66