Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
mērījumu periodā iegūtā gada vidējā koncentrācija šajā monitoringa stacijā ir
20,1 µg/m 3 .
Tātad kopumā gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti rāda, ka intensīvās autotransporta
satiksmes dēļ pilsētā tiek pārsniegti cilvēka veselības aizsardzībai noteiktie
robežlielumi šādām vielām:
‣ slāpekļa dioksīda gada vidējā koncentrācija;
‣ cieto daļiņu PM 10 gada un diennakts koncentrācija;
‣ benzola gada vidējā koncentrācija.
Iedzīvotāji visvairāk pamana un vislielāko traucējumu rada gaisa piesārņojums tieši ar
smakojošām vielām – benzols, toluols, sērūdeņradis, gaistošie organiskie savienojumi.
Traucējumu rada arī cieto daļiņu emisijas, kas putekļu veidā ir redzamas, nosēžas uz
dzīvokļu logiem, automašīnām, atverot logu, iekļūst dzīvojamās telpās u.tml.
Smakas atšķirībā no citām gāzveida gaisu piesārņojošām vielām ir grūti izvērtēt, jo tās
tiek ļoti subjektīvi uztvertas, var radīt diskomfortu (smakas ir nepatīkamas, taču
parasti neatstāj ietekmi uz veselību) jau pie ļoti zemām kādas vielas koncentrācijām
un ir sarežģīti mērāmas. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt ne tikai vielas koncentrāciju, bet arī
smakas veidu (patīkams, nepatīkams, ļoti nepatīkams) un dienas un gada sadalījumu,
kad smaka ir sajūtama. Smaku izplatība gaisā ietekmē iedzīvotāju dzīves vidi, tas ir,
rada tiem neērtības. Traucējošās smakas parasti rada nevis viena konkrēta viela, bet
vairāku vielu „buķete”.
Smaku traucējuma izvērtējums Latvijā tiek veikts saskaņā ar MK 27.07.2004.
noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas
metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” prasībām. Ar šiem
noteikumiem apstiprinātais smakas mērķlielums A, B un C kategorijas piesārņojošām
darbībām ir 10 smakas vienības/ m 3 , un šis lielums nedrīkst tikt pārsniegts vairāk kā
septiņas diennaktis gadā (168 h/a).
Iedzīvotāji parasti uzskata, ka smakojošās vielas jau nelielās koncentrācijās iedarbojas
toksiski. Taču patiesībā smaka kalpo kā brīdinājums un vielas koncentrācijā, kas
atbilst smakas slieksnim, parasti nav ne toksiskas, ne veselībai kaitīgas, piemēram,
smakas slieksnis zilskābei ir 0,2-5,7 mg/m 3 , taču dzīvībai bīstama šī viela ir pie
100 mg/m 3 arī sērūdeņradi jūt jau pie ļoti zemas koncentrācijas, taču dzīvībai bīstamai
koncentrācijai smakas nav [M. Schön, R.Hübner, 1996]. Tomēr iedzīvotāji nereti
norāda, ka smaka mēdz būt tik intensīva, ka izsauc galvassāpes un sliktu dūšu.
Smaku izvērtēt un ierobežot tās izplatību var tikai tad, ja tā ir atpazīstama (ir
iespējams noteikt precīzu avotu), t.i., traucējošo smaku ir iespējams skaidri atpazīt uz
pilsētā esošā fona – automašīnu izplūdes gāzēm, privātmāju apkures izmešiem,
veģetācijas, u.c. [Feststellung und Beurteilung…..,1994].
Laika periodā no 2004.gada līdz 2006.gadam Rīgas domes Vides departamentā
saņemtas 17 iedzīvotāju sūdzības, par neapmierinošu gaisa kvalitāti. Šajās sūdzībās
galvenokārt minēta dažādu smakojošu vielu noplūde, visbiežāk pieminēta benzīna
smaka, naftas smaka, vienu reizi – puvušu olu smaka. Saņemtās iedzīvotāju sūdzības
apkopotas un dotas 20.tabulā.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
92