21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

prasībām pret piesārņotajām vietām, pamatojoties uz Parīzes konvenciju, būtu<br />

renaturalizējamas. Rīgā ir sastopama šādi zemes degradācijas veidi:<br />

1. Augšņu erozija: vēja erozija piekrastē, jūras krasta erozija, ko veicina<br />

būvniecība kāpu zonā (piemēram, Daugavas palieņu krasta erozija, vēja<br />

erozija Vakarbuļļos, Rītabuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos).<br />

2. Punktveida un difūzais piesārņojums: augšņu apbūvēšana, ainavas degradācija<br />

ar pamestām būvēm, augsnes sasāļošanās.<br />

Konvencijas „Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību” –<br />

Bernes konvencijas (1979.) mērķi ir aizsargāt savvaļas floru, faunu un to dabiskās<br />

dzīvotnes. Īpaši uzsverot apdraudēto un izzūdošo sugu aizsardzību.<br />

Konvencijas „Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” – Bonnas<br />

konvencijas (1979.) mērķis ir aizsargāt migrējošās savvaļas dzīvnieku sugas visā to<br />

areālā. Konvencijas dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai saglabātu apdraudēto<br />

migrējošo savvaļas dzīvnieku sugām nepieciešamos biotopus.<br />

Rīgas pilsētā ir veikti vairāki pētījumi, lai šādas vietas apzinātu. Nozīmīgākajām no<br />

tām ir noteikts aizsardzības statuss. Tomēr vēl vairākām šādām vietām aizsardzības<br />

statuss būtu nosakāms.<br />

Līgums par sikspārņu aizsardzību Eiropā (1991.). Līguma mērķis ir apdraudēto<br />

sikspārņu sugu aizsardzība. Rīgas teritorijā būtiskākās apzinātās sikspārņu ziemošanas<br />

vietas ir Daugavgrīvas cietoksnis, kā arī Daugavgrīvas un Mangaļsalas forti (ziemo<br />

aptuveni 200 pāri), kā arī parki. Lielākie draudi sikspārņiem varētu būt fortu un<br />

cietokšņa neapdomīga rekonstrukcija vai apmeklētāju skaita būtisks pieaugums.<br />

4.3. UNESCO konvencija un citi starptautiskie un Latvijas saistošie<br />

dokumenti kultūras mantojuma aizsardzības jomā<br />

Eksistē labi izstrādāts juridiskais instruments Latvijas Republikas Saeimas ratificēto<br />

starptautisko konvenciju un Latvijas Republikas normatīvo aktu – likumu, Ministru<br />

kabineta noteikumu, Rīgas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu pakete kultūrvides<br />

un tajā esošā kultūras mantojuma aizsardzības nodrošināšanai, kas saistošs Rīgas<br />

pilsētas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong> grozījumu izstrādāšanai.<br />

Augšminētajā paketē ietilpst:<br />

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)<br />

Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, Parīze, 1972.<br />

un LR Likums “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma<br />

aizsardzību” (17.02.1997.);<br />

Eiropas Padomes Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai,<br />

Granāda, 1985., kas citu starpā norāda „ ... lai precīzi noteiktu aizsargājamos<br />

pieminekļus, ēku grupas un nozīmīgas vietas, katra Dalībvalsts apņemas izmantot<br />

inventarizāciju un gadījumā, ja attiecīgie objekti ir apdraudēti, pēc iespējas ātri<br />

izstrādāt attiecīgu dokumentāciju.<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

49

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!