RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

More documents

Recommendations

Info

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ Tā, piemēram, palieņu pļavām un citām mitrāju teritorijām regulāri mēreni pavasara pali ir pat vēlami. Rīgas HES darbības režīms nevar izraisīt plūdu situāciju Rīgā, bet var būtiski ietekmēt plūdu norisi un to laikā sasniedzamos ūdens līmeņus. Iespējams, ka applūstošo teritoriju platību var samazināt, apzināti mainot Rīgas HES darbības režīmu laikā, kad Daugavas lejtecē jūras uzplūdu rezultātā ievērojami ceļas ūdens līmenis. 5.13.3. Mūsdienu ģeoloģiskie procesi un to radītie riski Rīga ir izvietota Daugavas lejtecē, kas raksturojas ar relatīvi lēnu straumi, orientētu gandrīz pilnīgi paralēli krasta līnijai, galvenokārt lamināru plūsmu, un faktiski iztaisnotiem krastiem, šeit nav meandrējošu upes iecirkņu un tml. Pilsētas teritorijas mūsdienu dabiskais reljefs ir vāji artikulēts. Tas galvenokārt arī nosaka atsevišķu mūsdienu ģeoloģisko procesu iespējamību vai neiespējamību. Būtiskākie mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas norisinās vai potenciāli varētu risināties Rīgas pilsētas teritorijā ir karsts, jūras krastu abrāzija, Daugavas krastu izskalošana, atsevišķu iecirkņu pārpurvošanās, upes sanešu uzkrāšanās (akumulācija) jeb upes gultnes aizsērēšana, nevienmērīga grunts sēšanās un, iespējams, arī daži citi. Tādi mūsdienu ģeoloģiskie procesi kā noslīdeņi, nogruvumi vai gravu veidošanās praktiski nav iespējami; tie varētu attīstīties (vismaz teorētiski) tikai atsevišķās mākslīgi veidotās un īpaši slīpās nogāzēs. Faktiski visi mūsdienu ģeoloģiskie procesi, kas lielākā vai mazākā mērā ir attīstīti Rīgas robežās, ir saistīti ar kvartāra nogulumiem. Kā vienīgais izņēmums ir minams karsts, kas ir saistīts ar pamatiežiem – augšējā devona nogulumiežiem. Karsts ir karbonātus un sulfātus saturošu minerālu un nogulumiežu ķīmiska izskalošana. Tās rezultātā iežos veidojas pazeminātas izturības zonas vai pat tukšumi, kuros var iebrukt augstāk sagulošie nogulumi. Ir pieņemts izšķirt paleokarstu, tas ir, procesus, kas risinājušies kādreiz (ģeoloģiskajā laika izpratnē) un noveduši pie nogulumiežu izskalošanas un sadēdēšanas dabisko procesu rezultātā, kā arī procesus, kas var aktivizēties pateicoties cilvēka darbībai. Par piemēru var minēt ķīmiski agresīvāko virszemes ūdeņu un/ vai gruntsūdeņu iekļūšanu dziļākos horizontos (piemēram, gar pāļiem) un karbonātus un sulfātus saturošu iežu izskalošanas pastiprināšanos. Karsta procesi raksturīgi augšdevona Pļaviņu un Daugavas, bet jo īpaši – Salaspils svītu nogulumiem. Iegruvumi dažkārt novērojami mūsdienu reljefā, veidojot savdabīgas formas – tā saucamās kritenes. Kritenes relatīvi plaši ir izplatītas Rīgas rajona Salaspils novadā, bet pilsētas teritorijā pagaidām nav atzīmētas. Turpretī karsta procesu pazemes izpausmes var sastapt plašā teritorijā, kas aptver Rīgas dienviddaļu (galvenokārt uz abām pusēm no Daugavas ielejas), Centra rajonu, Pārdaugavu. Ar karstu ir nācies saskarties Dienvidu tilta būvdarbu gaitā; karsta procesu ietekmē notiek piebūves pie Nacionālās operas nevienmērīga sēšanās. Ambiciozie pēdējo gadu projekti (piemēram, Nacionālā bibliotēka, „Da Vinči” Balasta dambī, „Z – Towers” projekts Daugavgrīvas ielā) tāpat ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 226
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ tiek realizēti iecirkņos, kuros potenciāli ir iespējamas karsta procesu izpausmes, jo zemkvartāra virsmā atsedzas Salaspils svītas nogulumi. Karsta procesam pakļauto nogulumiežu atsegšana būvdarbu gaitā pat uz neilgu laiku var novest pie virszemes ūdeņu un nokrišņu pastiprinātas infiltrācijas pazemē un karsta procesu intensitātes daudzkārtīga pieauguma. Karsta procesi ir bīstami saistībā ar grunts nevienmērīgu sēšanos, kas, savukārt, var novest pie inženiertehnisko komunikāciju un būvju bojājumiem vai pat iziešanas no ierindas. Tiek uzskatīts, ka praktiski jebkāda tipa būvdarbi var ietekmēt karbonātu – sulfātu karsta procesu intensitāti. Neskatoties uz augstāk minēto, ar karsta procesiem saistītais risks Rīgas robežās ir minimāls, pilsētas teritoriju nevar uzskatīt par paaugstināta ģeoloģiskā riska nogabalu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Rīgas hidroelektrostacijas ierīkošana un ūdenskrātuves aizpildīšana ir ievērojami bremzējusi mūsdienu karsta procesu intensitāti, jo ir izveidojušies hidroģeoloģiskie apstākļi, kas aizkavē virszemes ūdeņu un gruntsūdens pārteci uz augšdevona Salaspils horizontu. Līdz ar to sulfātiežu un karbonātu izskalošanas procesu intensitāte ir relatīvi strauji samazinājusies. Šeit redzama Rīgas HES ūdenskrātuves izveides pozitīvā ietekme Rīgas pilsētas pašā dienviddaļā. Pret karsta izpausmēm ir izstrādāti pietiekoši efektīvi paņēmieni, kas pie būvdarbu tehnoloģijas precīzas ievērošanas nevar atstāt iespaidu uz ēku un būvju stabilitāti un drošumu. Vienīgi ir iespējams projektu, kas realizējami šajā zonā, izmaksu pieaugums, kas saistīts ar izpētes darbu detalitātes un precizitātes pieaugumu, garāku pāļu un augstvērtīgāku materiālu izmantošanu un tml. Jāņem vērā arī mūsdienu procesi, kas saistīti ar jūras ģeoloģisko darbību. Buļļusalas rietumdaļā jūras krastam ir izteikti akumulatīvs raksturs. Krasta izskalošana novērojama apmēram 1,5 km garā iecirknī, kas piekļaujas Rietumu molam Daugavas grīvā. Raksturīgi, ka krasta izskološana nav saistīta ar izmaiņām jūras vētru stiprumā un/ vai biežumā [Ulsts,1998]. Laiku pa laikam krasta izskalošana aprimst un kāples pakājē veidojas pagaidu rakstura zema priekškāpa. Pašlaik krasta nogāze pie Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas (muitas zonā) ir nostiprināta ar betonu; krasta izskalojumi novērojami abpus nostiprinātajam iecirknim. Ir pierādīts, ka pie Buļļu salas eksistē īsa jūras sanešu plūsma, kas ir virzīta uz Lielupes grīvas pusi [Ulsts, 1998]. Mangaļu pussalā jūras krasts veido laidenu akumulatīvu ieloku ar 40 – 60 m platu smilšainu pludmali un pilna profila priekškāpu. Šajā posmā novērojami tikai neregulāri krasta izskalojumi, galvenokārt – dažus simtus metru garā iecirknī no Austrumu mola. Tomēr, 1969.gada viesuļvētrā pilnīgi visā līča krasta posmā no Austrumu mola līdz Gaujas ietekai priekškāpa tika noskalota daļēji vai pat pilnībā. Priekškāpa pilnīgi atjaunojās tikai ap 1987. – 1989.gadu. Par šī iecirkņa akumulatīvo raksturu liecina ~1,75 km attālumā no Austrumu mola ierīkotie trīs stacionāri novērojumu urbumi (reperi), kas ierīkoti XX gadsimta sešdesmito gadu sākumā priekškāpas pakājes tuvumā. Pašreiz reperi atrodas ieplakā starp veco, 1969.gadā daļēji noskaloto, un jauno priekškāpu, kas ir izveidojusies pēc gadsimta lielākās viesuļvētras. Ja turpmāko 50 – 100 gadu laikā saglabāsies līdzšinējā lokālo faktoru mijiedarbība, bet Pasaules okeāna līmenis celsies vēl par 30 – 50 centimetriem (atbilstoši ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 227
Page 1 and 2:
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 233: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 285 and 286:
Page 287 and 288:
Page 289 and 290:
Page 291 and 292:
Page 293 and 294:
Page 295 and 296:
Page 297 and 298:
Page 299 and 300:
Page 301 and 302:
Page 303 and 304:
Page 305 and 306:
Page 307 and 308:
Page 309 and 310:
Page 311 and 312:
Page 313 and 314:
Page 315 and 316:
Page 317 and 318:
Page 319 and 320:
Page 321 and 322:
Page 323 and 324:
Page 325 and 326:
Page 327 and 328:
Page 329 and 330:
Page 331 and 332:
Page 333 and 334:
Page 335 and 336:
Page 337 and 338:
Page 339 and 340:
Page 341 and 342:
Page 343 and 344:
Page 345 and 346:
Page 347 and 348:
Page 349 and 350:
Page 351 and 352:
Page 353 and 354:
Page 355 and 356:
Page 357 and 358:
Page 359 and 360:
Page 361 and 362:
Page 363 and 364:
Page 365 and 366:
Page 367 and 368:
Page 369 and 370:
Page 371 and 372:
Page 373 and 374:
Page 375 and 376:
Page 377 and 378:
Page 379 and 380:
Page 381 and 382:
Page 383 and 384:
Page 385 and 386:
Page 387 and 388:
Page 389 and 390:
Page 391 and 392:
Page 393 and 394:
Page 395 and 396:
Page 397 and 398:
Page 399 and 400:
Page 401 and 402:
Page 403 and 404:
Page 405 and 406:
Page 407 and 408:
Page 409 and 410:
Page 411 and 412:
Page 413 and 414:
Page 415 and 416:
Page 417 and 418:
Page 419 and 420:
Page 421 and 422:
Page 423 and 424:
Page 425 and 426:
Page 427 and 428:
Page 429 and 430:
Page 431 and 432:
Page 433 and 434:
Page 435 and 436:
Page 437 and 438:
Page 439 and 440:
Page 441 and 442:
Page 443 and 444:
Page 445 and 446:
Page 447 and 448:
Page 449 and 450:
Page 451 and 452:
Page 453 and 454:
Page 455 and 456:
Page 457 and 458:
Page 459 and 460:
Page 461 and 462:
Page 463 and 464:
Page 465 and 466:
Page 467 and 468:
Page 469 and 470:
Page 471 and 472:
Page 473 and 474:
Page 475 and 476:
Page 477 and 478:
Page 479 and 480:
Page 481 and 482:
Page 483 and 484:
Page 485 and 486:
show all

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...