Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
metodikai, mikrolieguma teritorija atbilst bioloģiski vērtīga zālāja statusam.
Mikrolieguma apkārtnē esošo zālāju platības veido Spilves lidlauks, nedaudz tālāk –
kultivētās Spilves pļavas.
Lai nodrošinātu Jumstiņu gladiolas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus (mitras,
mēreni mitras pļavas), mikrolieguma apkārtnē nedrīkst tikt veiktas darbības, kas
varētu mainīt hidroloģisko režīmu mikrolieguma teritorijā.
Pašā mikroliegumā atļautās un aizliegtās darbības reglamentē likums „Sugu un
biotopu aizsardzības likums” un MK 30.01.2001. noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu
izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”.
6.1.11. Jutīgās ūdens ekosistēmas
Pēc kopējā sugu sastāva Daugavas grīvas posma fitoplanktonu veido saldūdens sugas
ar eirihalīno jūras sugu piejaukumu. Latvijas teritorijā esošajā Daugavas daļā pavisam
ir konstatētas ap 200 fitoplanktona sugu. Visvairāk ir pārstāvētas zaļaļģes
Chlorophyta – ap 80 sugām, tad seko diatomas Bacillariophyta – ap 70 sugām,
zilaļģes Cyanophyta, pirofītaļģes Pyrrophyta un citas. Tomēr sugu skaits un biomasa
dažādos Daugavas posmos ir atšķirīga, ko ietekmē tādi faktori kā straumes ātrums,
ūdens temperatūra, gaisma, biogēno vielu koncentrācija ūdenī. Daugavas grīvas
rajonā konstatētas ap 110 fitoplanktona sugām.
Daugavas grīvas rajona fitoplanktona sugu sastāvu būtiski ietekmē gan intensīvā kuģu
satiksme, gan pilsētas notekūdeņi, gan Rīgas jūras līča ūdeņu svārstības. Dažādas
izcelsmes notekūdeņu ievadīšanas rezultātā Daugavas ūdenī ir palielināta biogēno
vielu koncentrācija, kas veicina noteiktas fitoplanktona grupas skaita un biomasas
pieaugumu. Tas, savukārt, liecina ka šis upes posms ir viens no vispiesārņotākajiem
rajoniem. Pēdējo desmit gadu laikā cilvēka darbības rezultātā ir pieaugusi upes
eitrofikācija – piesārņojums ir lielāks par dabisko upes pašattīrīšanās spēju. Tā
rezultātā ir konstatēts straujš zilaļģes Microcystis aeruginosa skaita un biomasas
pieaugums, kas masveidā savairojoties daļēji var ietekmēt cilvēka veselības stāvokli –
peldoties upē var izraisīt dažādas pakāpes ādas apsārtumus un niezi. Potenciāli
toksiskā Microcystis aeruginosa ir daļējs barības avots atsevišķām zooplanktona
sugām, tomēr to toksīni var kavēt sugu vairošanos un palielināt mirstību.
Novērojami divi fitoplanktona attīstības maksimumi – pavasarī (aprīlis - maijs) un
rudenī (oktobris - novembris). Fitoplanktona rudens ziedēšanas intensitāte ir zemāka
nekā pavasarī. Fitoplanktons stipri veicina zivju barības bāzes attīstību, jo ūdensaugi
ir trofiskās ķēdes pirmais posms, kas krasi ietekmē zooplanktona attīstību: uzreiz pēc
fitoplanktona pieauguma vērojams arī zooplanktona pieaugums.
Zooplanktons sastāv no līcī pastāvīgi mītošā, no Baltijas jūras ienestā un no Daugavas
saldūdenī esošā planktona. Lai gan hidroloģisko apstākļu ietekmē mainās jūras,
iesāļūdens un saldūdens sugu attiecība, tomēr kopumā dominē iesāļūdens sugas.
Zooplanktona sugu un kvantitatīvais sastāvs ir nestabils un atkarīgs ne tikai no
sezonālām izmaiņām, bet arī no Daugavas hidroloģiskā režīma, kā arī piekrastē
valdošajiem vējiem un straumēm. Zooplanktona biocenozes sastāvu, sugu skaitu un
biomasu ietekmē atšķirīgie vides faktori – straumes ātrums, ūdens līmenis u.c. katrā
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
280