21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

piesārņotu ūdeņu (no tiem paši naftas produkti veidoja 13,8 m 3 ). Lai gan 2004. un<br />

2005.gadā Rīgas brīvostas akvatorijā reģistrēti 12 negadījumi, savāktais naftas<br />

produktu apjoms ir stipri atšķirīgs. Tā, 2004.gadā savākti ~177 m 3 ūdens/naftas<br />

produktu maisījuma (no tiem - 2,6 m 3 naftas produktu), bet 2005.gadā šie rādītāji<br />

attiecīgi bija 18,6 un 1 m 3 . Savukārt, <strong>2006.</strong>gadā kopumā ir reģistrēti tikai 6<br />

negadījumi; savākto naftas produktu apjoms bija gandrīz 16 m 3 , no kuriem naftas<br />

produkti veidoja 270 litrus. Arī 2007.gadā reģistrēti 6 negadījumi. Avārijas seku<br />

likvidācijas gaitā savākti 23 m 3 ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu, no kuriem<br />

3,2 m 3 veidoja naftas produkti.<br />

Ūdenstilpju (virszemes ūdeņu) kvalitātes kontroli veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un<br />

meteoroloģijas aģentūra Valsts vides monitoringa programmas ietvaros. Rīgas<br />

brīvostas robežās Daugavas ūdens kvalitātes novērojumi tiek veikti divās stacijās –<br />

Andrejsala un Daugavgrīva. Kopš <strong>2006.</strong>gada ūdenī nosaka sekojošus rādītājus: pH,<br />

elektrovadītspēju, bioķīmisko skābekļa patēriņu, piesātinājumu ar skābekli, kā arī<br />

amonija slāpekļa, fosfātu fosfora, kopējā organiskā oglekļa, kopējā fosfora, kopējā<br />

slāpekļa, nitrātu slāpekļa un nitrītu slāpekļa saturu. Nosakāmo parametru spektrs var<br />

būt arī paplašināts; dažkārt, atkarībā no situācijas, atsevišķās monitoringa reizēs<br />

nosakāmo parametru spektrs var arī mainīties. Daugavgrīvas postenī 2007.gadā<br />

noteikts arī bīstamo vielu saturs ūdenī.<br />

Valsts monitoringa programma paredz sezonālu paraugu noņemšanu un testēšanu –<br />

tas ir, 4 reizes gadā. Daugavas ūdens kvalitāti novērtē pēc sliktākā rādītāja. Tā<br />

piemēram, Andrejsalas stacijā ūdens kvalitāte <strong>2006.</strong>gadā pēc sliktākā rādītāja bija<br />

vidēja, bet 2007.gadā – laba; savukārt Daugavgrīvas monitoringa stacijā abos gados –<br />

laba. Nevienas bīstamās vielas koncentrācija nav pārsniegusi robežlielumu, tāpēc<br />

apgabala ūdeņi uzskatāmi par atbilstošiem arī bīstamo vielu kvalitātes prasībām.<br />

Jāuzsver, ka Daugavas ūdens kvalitātes monitorings parāda kopējo ūdens kvalitāti<br />

upē, ne tikai RBO ietekmi, jo, kā jau minēts iepriekš, upē ieplūst arī Rīgas pilsētas<br />

lietus kanalizācijas sistēmas notekūdeņi, liela daļa piesārņojuma atnāk arī kopā ar<br />

straumi no upes augšteces. Taču, pat ņemot vērā kopējo slodzi, Daugavas ūdens<br />

kvalitāte RBO teritorijā novērtēta kā laba.<br />

Gruntsūdeņu izpēte RBO teritorijā Daugavas kreisajā krastā uzsākta jau 2001.gadā<br />

ar mērķi noteikt tā kvalitāti, bet tur, kur konstatēts piesārņojums, arī piesārņojuma<br />

pakāpi, kā arī novērtēt papildus pētījumu un sanācijas darbu nepieciešamību. Izpētes<br />

katru gadu turpinātas, iekļaujot arvien jaunas <strong>teritorijas</strong>, kā arī veicot ikgadēju<br />

monitoringu jau izpētītajās teritorijās. 2007.gada laikā izveidoti 40 jauni monitoringa<br />

urbumi ar stacionārām novērojumu akām.<br />

Kopumā konstatēts, ka teritoriju gruntsūdeņu kvalitāte, ņemot vērā to vēsturisko<br />

pielietojumu rūpnieciskām vajadzībām, ir zināmā mērā ietekmēta. Piesārņojuma<br />

galvenais faktors ir bijis teritoriju nomnieku nesaimnieciskā darbība pēdējo vairāku<br />

desmitu gadu laikā (vēsturiskais piesārņojums). Vietās, kur nav bijis cietais segums<br />

vai tas ir bijis bojāts, piesārņojums ir infiltrējies dziļākos slāņos. Atsevišķās teritorijās,<br />

to paaugstināšanas nolūkā izmantots piesārņojošas vielas saturošs uzbērums, kā arī no<br />

bojātiem kanalizācijas cauruļvadiem notikusi piesārņotu notekūdeņu noplūde<br />

apkārtējā vidē, neatbilstoši apsaimniekoti atkritumi. Piesārņojuma konstatēšanas<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

254

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!