Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Kravu struktūra pēdējo 10 gadu laikā Ostā ir ievērojami mainījusies - ja līdz
2002.gadam lielāko īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā sastādīja ģenerālkravas, tad
kopš 2003.gada līdz ar pārkrauto ogļu apjoma palielināšanos vairāk nekā pusi no
Ostas kopējā kravu apgrozījuma veido beramkravas. 2007.gadā beramkravas veidoja
60%, ģenerālkravas - 21%, bet lejamkravas attiecīgi 19% no kopējā apgrozījuma.
Līdzīga situācija ir 2008.gadā – beramkravas 65,4%, ģenerālkravas – 16,3% un
lejamkravas – 18,3%. Nākotnē paredzams, ka šī proporcija būtiski nemainīsies –
paredzēta gan konteineru termināļu, gan beramkravu termināļu attīstība.
Pēdējos piecos gados, attiecīgā produkta veida īpatsvaram nedaudz mainoties pa
gadiem, Ostas galvenie kravu veidi ir ogles, minerālmēsli, kokmateriāli, naftas
produkti un konteinerizētās kravas (skat. 52.tabulu).
52.tabula
Galveno kravu veidu īpatsvars (%) kopējā Ostas kravu apgrozījumā 2003.-2008.gadā
Produkts 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008.
Ogles 24,2 39,4 43,9 42,1 40,4 46,6
Naftas produkti 22,6 18,1 13,5 19,3 18,4 18,1
Kokmateriāli 20,9 18,3 15,8 11,8 11,4 6,9
Minerālmēsli 9,3 6,2 5,6 5,4 7,5 6,6
Konteinerizētās
kravas
6,1 6,1 6,6 6,4 7,2 6,5
Pēc pārkrautā apjoma un īpatsvara 2008.gadā nākamie kravu veidi ir koksnes šķelda
un zāģmateriāli (0,9 milj.t.), celtniecības materiāli (0,7 milj.t.), Ro-Ro kravas (0,6
milj.t.), labība (0,4 milj.t.), rūda (0,3 milj.t.) un kūdra (0,2 milj.t.). Pārējo kravu
apjoms ir neliels.
Atsevišķu kravu veidu dinamika bijusi dažāda un tā atbilst gan nozarē, gan kravu
izcelsmes un patēriņa tirgos notiekošajām izmaiņām un attīstības tendencēm (skat.
53.attēlu). Līdz ar Krievijas ogļu eksporta apjoma palielināšanos, Rīgas ostā strauji
pieauga pārkrauto ogļu apjomi, kas pēdējos gados tomēr ir nedaudz samazinājušies.
Svārstības kokmateriālu tirgū kopš 2003.gada ir samazinājušas Ostā pārkrauto
kokmateriālu daudzumu. Savukārt konteinerizēto kravu īpatsvars kopējos kravu
pārvadājumos pieaug visā pasaulē, arī Rīgas ostā kopš 2000.gada tas ir stabili
palielinājies un 2007.gadā pirmo reizi pārsniedza 200 000 TEU vienības (konteinerus)
gadā.
Rīgas brīvostā 2007.gadā strādāja 30 stividorkompānijas, bet pēc apgrozījuma tikai 7
uzņēmumi, no kuriem visi šobrīd atrodas Daugavas labajā krastā, vērtējami kā lieli,
kas gada laikā pārkrauj no 1 - 6 miljoniem tonnu kravas - SIA „STREK”, SIA „Rīgas
Centrālais termināls”, SIA „Alpha osta”, SIA „Baltic Container Terminal”,
SIA „Naftimpeks”, A/S „BLB Baltijas termināls” un SIA „Rīgas Universālais
termināls” (līdz 2007.gadam arī SIA „Man-Tess”). Lielākā daļa ostas termināļu
klasificējami kā nelieli, kas gada laikā pārkauj līdz 1 miljonam tonnu kravas.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
239