Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
5.5.4. Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu nozīme ūdens
kvalitātes nodrošināšanā
Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumi neradīs būtisku
ietekmi uz dzeramā ūdens kvalitāti pilsētā. Tomēr kopumā grozījumu ietekme
vērtējama pozitīvi, jo tie precizē un detalizē situāciju, atļautās un aizliegtās darbības,
kā arī būvniecības īstenošanas kārtību.
Rīgas centralizētās ūdensgūtnes ir izvietotas ārpus pilsētas robežām un līdz ar to nedz
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumos paredzēto darbību
realizācija un prasību izpilde, nedz – neizpilde tiešā veidā nevar ietekmēt Rīgas
iedzīvotāju absolūti lielākās daļas dzeršanā lietojamā ūdens dabisko kvalitāti, veicināt
tā piesārņošanu vai – uzlabot aizsargātības pakāpi. Turpretī, pilsētas teritorijā
izvietotajos decentralizētās ūdensapgādes avotos (faktiski – atsevišķos urbumos)
ūdens kvalitāte ir tieši atkarīga no tā, cik precīzi tiks ievērotas spēkā esošo
likumdošanas aktu prasības, atbildīgo institūciju rīkojumi un norādījumi, ievērota
darbu tehnoloģija un ņemti vērā attiecīgo speciālistu ieteikumi.
Tādējādi noteikti pozitīvi ir jāvērtē grozīto Apbūves noteikumu 33.4.punktā
noteiktais, ka zemes ierīcības projekts ir jāsaskaņo Rīgas domes Vides departamentā
gadījumā, ja zemesgabalā atrodas ūdensapgādes dziļurbums, kas dziļāks par 20
metriem.
Par vēl vienu pozitīvu momentu jāuzskata grozīto Apbūves noteikumu 61.3.punkta
paplašināšana atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Jaunajā redakcijā ir paredzēts
nodrošināt aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un
dziļurbumiem. Stingrā režīma aizsargjoslas nodrošināšana ir absolūti nepieciešams
nosacījums potenciāli iespējamā pazemes ūdens horizontu piesārņojuma novēršanā.
Tāpat noteikti pozitīvi ir vērtējami grozījumi (116.punkts), kas attiecas uz prasību
ģimenes dārziņu teritorijas nomniekiem vai apsaimniekotājam nodrošināt
koplietošanas būves ar normatīvajām prasībām atbilstošu ūdensapgādi. Tas nodrošinās
kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību šajos rajonos.
Viena no visakūtākajām dzeramā ūdens kvalitātes problēmām Rīgā ir saistīta ar daļu
artēzisko urbumu (aku), kas dažādu apsvērumu dēļ netiek apsaimniekotas, proti – tās
neizmanto pazemes ūdens ieguvei, bet tajā pašā laikā tās nav iekonservētas un/ vai
likvidētas. Problēmu saasina tas, ka uz doto brīdi šīs akas faktiski nav apzinātas.
Neapsaimniekoto aku problēma nebija apskatīta Rīgas teritorijas plānojumā 2006. –
2018.gadam un tās risinājumi netiek piedāvāti arī šajos grozījumos. Pat izslēdzot
potenciāli iespējamu tiešu kaitniecību, ilgstoša ūdensapgādes urbumu dīkstāve nav
pieļaujama. Neapsaimniekotie urbumi ir vai nu jālikvidē, vai arī jāiekonservē.
Urbumu konservācija nozīmē visu iekārtu (cauruļu, sūkņu, mēraparatūras un tml.)
demontāžu, urbuma atsūknēšanu (tīrīšanu), tā sanitāro apstrādi un atveres
aizmetināšanu. Savukārt urbumu likvidācija nozīmē to aiztamponēšanu (aizpildīšanu)
ar speciāliem līdzekļiem (dezinficētu smilts – grants maisījumu filtra intervālā,
urbšanas mālu šķīdumu līdz aptuveni 5 m dziļumam no zemes virsmas), kā arī
cementa tilta ierīkošanu virs filtra intervāla, koka blīves ievietošanu virs māliem un
betonēšanu intervālā no koka blīves līdz zemes virsmai.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
133