Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
perspektīvā var novest pie zemes tirgus vērtības samazināšanās.
9. PRIEKŠLIKUMI UN RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI
SAMAZINĀTU RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA 2006. -
2018.GADAM GROZĪJUMOS PAREDZĒTO DARBĪBU
NEGATĪVO IETEKMI UZ VIDI
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumus bija nepieciešams
izstrādāt tāpēc, ka, kopš Rīgas attīstības plāna izstrādes reālā situācija ir mainījusies,
stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos (Aizsargjoslu likums (spēkā esošs no
11.03.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 18.03.2008.), MK 03.06.2008.
noteikumi Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” u.c.),
realizēti un ieplānoti dažādi valsts un pašvaldības institūciju projekti (VAS
„Latvenergo”, Satiksmes ministrija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcija u.c.), kā arī, ņemot vērā problēmsituācijas, kas izriet no Rīgas pilsētas
būvvaldes ikdienā risināmiem jautājumiem, bija nepieciešams detalizēt un konkretizēt
Apbūves noteikumus attiecībā uz atļautajām un aizliegtajām zemes izmantošanas
iespējām un atļauto stāvu skaitu dažādās pilsētas vietās.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam
grozījumi pēc savas būtības ir precizējoši un detalizējoši, kā arī galvenokārt tiks
īstenoti atsevišķās, lokālās, savrupi izvietotās teritorijās, nelielās platībās. Tāpēc lielas
daļas grozījumu ietekme uz vidi raksturojama kā pozitīva vai neitrāla. Tā, piemēram,
grozījumi grafiskajā daļā „Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas
aprobežojumi” ievieš jaunpieņemto likumdošanas aktu prasības, tie uzskatāmi par
nepieciešamiem un vērtējami pozitīvi. Arī praktiski visi grozījumi grafiskajā daļā
„Apbūves stāvu skaita plāns” uzlabo un padara teritorijas plānojumu tuvāku reālajai
situācijai, nodrošinot jau esošās apbūves saglabāšanu, attīstību un pēctecību, pēc
iespējas mazāk negatīvi ietekmējot pilsētas ainavu, iedzīvotāju dzīves apstākļus un
vidi kopumā, tātad vērtējami pozitīvi.
Grozīto Apbūves noteikumu projekts salīdzinājumā ar aizstājamajiem ir ievērojami
izvērstāks (apjomā apmēram divkāršojies), un šīs izmaiņas kopumā vērtējamas pozitīvi,
jo:
4) ievieš daudz jaunu definīciju jēdzieniem, kas iepriekš lietoti nedefinēti, un
tādējādi padara noteikumus viennozīmīgākus,
5) izvērsti precizē daudzus formulējumus un tādējādi padara noteikumus
viennozīmīgākus,
6) ievieš daudz jaunu nosacījumi un padara stingrākus jau bijušos nosacījumus,
kopumā ievērojami pastingrinot vides prasības.
Neskatoties uz to, ka grafiskajā daļā „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” ir
veikti vairāki pozitīvi un neitrāli vērtēti grozījumi, tieši šajā plānojuma dāļā
identificēta lielākā daļa negatīvi vērtēto grozījumu. Lai arī, gadījumā, ja tiek
izmantotas nozares labākās pieejamās tehnoloģijas, nav konstatēta kādu projektējamo
darbību iespējama ievērojama negatīva ietekme uz vidi un Natura 2000 teritorijām,
tomēr, pamatojoties uz piesardzības principu, jaunām rūpnieciskām darbībām ar
potenciālu ietekmi uz vidi, būtu jāveic detalizēts ietekmes uz Natura 2000
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
464