21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

‣ iedzīvotāju dzīves vietas attālums attiecībā pret potenciālajām atpūtas vietām<br />

[Box, Harrison 1993, www.ub.es/medame/eco-urb].<br />

5.10.1. Platība<br />

Zinot to, ka parasti dabas pamatnes platību apsaimniekošana prasa lielus finansu<br />

līdzekļus, bet tajā pašā laikā nedod viegli aprēķināmu peļņu, Latvijā un arī citās<br />

valstīs aktuāls ir jautājums par to, cik lielas platības pilsētā nepieciešams atvēlēt<br />

dabas pamatnei. Eiropas pilsētās šajā ziņā ir atšķirīga pieredze. Vācijas pilsētās,<br />

piemēram, Berlīnē „zaļie areāli” aizņem 35% no pilsētas <strong>teritorijas</strong>, Hamburgā - 50%<br />

(tai skaitā 28% aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes), Drēzdenē - 62%<br />

(lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir 36%), Diseldorfā - 18% un Brēmenē - 37%<br />

[www.trend.partisan.net/, www.fhhl.hamburg.de/Behoerden/Umveltbohoerde/, www.<br />

dresden.de/, www.stadtgruen-bremen.de/, www.duesseldorf.de/ citēts pēc<br />

Nikodemus, Granta, Ranka, 2005]. Rīgā dabas pamatne, saskaņā ar Rīgas domes<br />

Pilsētas attīstības departamenta datiem, sastāda 40,7% (2005.gada dati) (42.tabula).<br />

42.tabula<br />

Dabas pamatnes (apstādījumu un dabas <strong>teritorijas</strong>) platība dažādās Eiropas pilsētās<br />

Pilsēta Dabas pamatne (%) Piezīmes<br />

Rīga 40,7 (2005.gada reālā situācija)<br />

Berlīne 35,0<br />

Hamburga 50,0 28% lauksaimniecībā izm. zemes<br />

Drēzdene 62,0 62% lauksaimniecībā izm. zemes<br />

Diseldorfa 18,0<br />

Brēmene 37,0<br />

Tallina 20,0 sauszeme<br />

Viļņa 45,0 sauszeme<br />

Stokholma 40,0 sauszeme<br />

Kopenhāgena 20,0 sauszeme<br />

Antverpene 25,2 15,5% sauszeme<br />

Varšava 36,3<br />

Jāpiebilst, ka minētos skaitļus nav iespējams savstarpēji salīdzināt, jo dabas pamatnei<br />

pieskaitīto teritoriju izmantojums dažādās pilsētas atšķiras.<br />

Kopš 1994.gada Rīgā ir notikusi daudzu zaļo teritoriju, tai skaitā vietējo ūdenstilpju<br />

apbūve. Pretēji līdz šim plānotajam, Rīgas centrālajā daļā ir samazinājusies<br />

apstādījumu platība. Šajā zemes ilgtspējīgas izmantošanas rādītājā būtiskas tendences<br />

atspoguļotu zaļo teritoriju samazināšanās pārskats, apskatīts pa atsevišķiem<br />

administratīvajiem rajoniem. Rādītājam apkopotie dati liecina, ka kopumā šajā laikā<br />

pilsētā zaļās <strong>teritorijas</strong> ir samazinājušās par 10,65%, kas pierāda strauju dabas<br />

pamatnes teritoriju samazināšanos un nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas pilsētas<br />

plānošanas un attīstības procesa realizācijā. Savukārt, citi dati liecina, ka dabas<br />

pamatnes platība ir palielinājusies par 17%. Tajā ieskaitītas arī agrāk apbūvei<br />

rezervētās <strong>teritorijas</strong>, dārziņi un citas mazintensīvi izmantotas platības [Francis,<br />

2004]. Arī Rīgas iekšējo ūdeņu platības šajā laikā ir palielinājušās par 2,6%. Tajā<br />

pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes dati (2001.) uzrāda zaļo zonu un iekšējo<br />

ūdeņu platības, kas neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem skaitļiem [Rīgas<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

177

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!