Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Jāņem vērā arī fakts, ka Kundziņsalas Z galu šķērsos projektējamā Piejūras
maģistrāle, kuras attīstībai ir liela nozīme ne vien Ostas, bet gan visas pilsētas
transporta infrastruktūras optimizācijā un sakārtošanā. Tomēr Piejūras maģistrāles
projekts netiks īstenots šajā plānošanas periodā (2006. - 2018.gads), bet, visticamāk,
nākošajā. Tāpēc, līdz projekta īstenošanas uzsākšanai, optimāli būtu izmantot arī
zemes, kas stiepjas zem un gar projektējamo Piejūras maģistrāli. Pagaidu zemes
izmantošanai Apbūves noteikumos jau šobrīd būtu jānosaka ierobežojumi, limitējot
būvju izmantošanas ilgumu, ka arī atrunājot to nojaukšanas kārtību, maģistrāles
būvniecības gadījumā.
Kopumā grozījums vērtējams negatīvi, jo paredzēta teritorijas uzbēršana, kas ir
darbība ar ievērojamu ietekmi uz vidi, kā arī biotopu iznīcināšana apbūvējamajās
vietās.
Pārējā Kundziņsalas teritorija (~283 ha platībā), kas bija zonēta Ostu teritorija, tiek
grozīta uz Jūras ostas apbūvi.
Šobrīd teritorijā atrodas gan neapgūtas platības, ko klāj mežs, niedrājs un pļavas, kā
arī atmatas, gan izvietoti jau vairāki darbojošies termināļi (konteineru terminālis,
naftas produktu transportēšanas cauruļvads, kas nāk no Sarkandaugavas), kā arī
nākotnē ir paredzēta jaunu termināļu attīstība - Kundziņsalas teritorijas vidusdaļa un
ziemeļu daļa tiks attīstīta jauna konteineru termināļa izveidei - SIA “Nacionālais
konteineru termināls” un Kundziņsalas vidusdaļā plānota elektronisko atkritumu
pārstrādes rūpnīca – SIA “Systems Recycling”.
Augstāk minētā SIA „TOP VIDE” veiktā pētījuma ietvaros esoša dzelzceļa līnija no
dzīvojamās apbūves teritorijas uz Z ir atzīmēta kā „Putniem nozīmīga vieta”. Šeit
konstatēti Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas Stepes čipste Anthus
campestris 1 - 3 pāri. Tomēr pētījumā nav norādīts ne apsekošanas laiks (gads,
gadalaiks), ne apsekojumu skaits, ne sugu klātbūtnes veids (barojas, ligzdo u.c.), ne
arī tas, vai sugas konstatētas tieši (tās redzot) vai to iespējamā klātbūtne (atbilstoši
biotopi, barības bāze, netiešas pazīmes, kas apliecina to uzturēšanos teritorijā).
Biotops, kurā suga varētu uzturēties, ir smilšains klajums gar dzelzceļa līniju. Atradne
klasificēta kā Rīgas nozīmes. Tomēr šai teritorijai nekad nav bijis piešķirts
aizsardzības statuss, jo arī atzīmētais, iespējamais īpatņu skaits (1 – 3 pāri) ir neliels.
Kundziņsalas izmantošanai Ostas attīstībā un konkurētspējas nodrošināšanā ir liela
nozīme. Nākotnē paredzēti gan infrastruktūras attīstības projekti, gan jaunu termināļu
būvniecība. Tomēr jāņem vērā tas, ka jaunu darbību uzsākšana var būt iespējama tikai
tad, ja ir ievēroti visi vides kvalitātes normatīvi. Īstenojot darbības teritorijās, kas ir
apzinātas kā bioloģiski nozīmīgas (meža atslēgas biotops un Stepes čipstes atradne),
pirms tam būtu jāveic atkārtota dabas vērtību izpēte.
19.04.2000. Sugu un biotopu aizsardzības likums (ar grozījumiem) nosaka aizliegtās
darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem. Aizliegta ir to:
1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;
2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana,
pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
374