Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Piesārņojuma problēmas saasina augsts gruntsūdens līmenis (vietām horizonts ieguļ
tikai 30 cm dziļumā). Piesārņojošo vielu šķīšanas, izskalošanas un infiltrācijas
rezultātā gruntsūdeņi ir stipri piesārņoti. Piesārņojuma areāls stiepjas ~1,5 km garumā
plūsmas virzienā, tas ir – uz Daugavu; tā virzīšanās ātrums ir apmēram 60 m gadā.
Monitoringa novērojumi ļauj secināt, ka piesārņojuma intensitātei pagaidām nav
tendences samazināties [Semjonovs, 1995].
Vislielākā problēma ir tā, ka bez gruntsūdens horizonta piesārņojums ir iekļuvis arī
augšējā devona Pļaviņu spiedienūdens horizontā. Tas gan ir mazāk piesārņots nekā
gruntsūdeņi, tomēr saglabājas spiedienūdeņu piesārņojuma paaugstināšanās tendence.
Turklāt, ap izgāztuvi ir nepareizi ierīkota drenāžas grāvju sistēma, kas kalpo kā
atkārtots (otrreizējs) piesārņojuma avots.
5. Bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve Kleistos aptuveni 8,3 ha lielā platībā.
Gruntsūdens piesārņojuma zonu norobežo meliorācijas grāvji un Hapaka grāvis, tas ir,
hidroloģiski – hidroģeoloģiskie apstākļi šajā objektā ir relatīvi labvēlīgi [Semjonovs,
1995].
6. Bijusī (1956. - 1973.gads) sadzīves atkritumu izgāztuve Augusta Deglava ielā
(platība 23,1 ha). Neskatoties uz to, ka izgāztuve ir sen slēgta, gruntsūdens
piesārņojuma intensitāte faktiski nesamazinās, ko var izskaidrot ar bioķīmiskajiem
procesiem, kas notiek izgāztuves iekšienē un pārvērš nešķīstošos un vāji šķīstošos
minerālos un organiskos savienojumus šķīstošā formā. Tas ļauj secināt, ka cieto
sadzīves atkritumu izgāztuves (arī sen slēgtās) turpina ilgstoši funkcionēt kā pazemes
ūdeņu piesārņojuma avots. Piesārņojuma koncentrācija pakāpeniski samazinās visos
virzienos no izgāztuves, sasniedzot Rīgas fona rādītājus aptuveni 200 – 300 m
attālumā [Semjonovs, 1995].
7. Bijusī atkritumu izgāztuve Bukaišu ielā. Gruntsūdens horizonts šeit ir piesārņots ar
organiskajām vielām un smagajiem metāliem.
8. VAS „Latvijas Dzelzceļš” Vagonparka lokomotīvju uzpildes punkts. Gruntsūdeņi
atsevišķos iecirkņos ir piesārņoti ar naftas produktiem. Regulāru sanācijas darbu
rezultātā peldošā naftas produktu slāņa biezums pakāpeniski samazinās.
Ja 1987.gadā Rīgā bija 31 degvielas uzpildes stacija, tad 2008.gadā – jau vismaz
154 2 . Neraugoties uz tik krasu skaita pieaugumu, tieši DUS jāuzskata par
visprogresīvākajiem uzņēmumiem vides aizsardzības prasību ievērošanā. Praktiski
visās stacijās ir ierīkots novērošanas aku tīkls un gandrīz visās notiek regulāras
gruntsūdens kvalitātes pārbaudes (monitorings) atbilstoši Ministru kabineta
16.05.2006. noteikumiem Nr.400 „Noteikumi par vides aizsardzības prasībām
degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām” (ar
grozījumiem 2006.gada 25.novembrī (MK noteikumi Nr.949) un 2008.gada 19.aprīlī
(MK noteikumi Nr.272)).
Augstāk minētais nenozīmē, ka saistībā ar DUS darbību nebūtu akūtu vides problēmu.
Galvenokārt tās ir saistītas ar tā saucamo “vēsturisko” piesārņojumu, kas izveidojies
atsevišķu staciju ilgstošas ekspluatācijas gaitā. Dažas no uzpildes stacijām konkrētajā
2 Tajā skaitā arī uzņēmumu iekšējām vajadzībām domātās, kas nav pieejamas publiskai izmantošanai.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
120