21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Pļavās kāpas R malā sasaņā ar ekspertu vērtējumu iespējams, ka ligzdo šādas Latvijā<br />

īpaši aizsargājamas sugas:<br />

‣ Lielais dumpis (Botaurus stellaris);<br />

‣ Niedru lija (Circus aeruginosus);<br />

‣ Mazais ormanītis (Porzana parva);<br />

‣ Grieze (Crex crex);<br />

‣ Seivi ķauķis (Locustella luscinioides).<br />

Izpētē konstatēts, ka griezes (Crex crex) ligzdošanas laikā traucē cilvēki un suņi.<br />

Izpētes rezultātā secināts un rekomendēts:<br />

1. Eiropas nozīmes biotopi vai to fragmenti plānojuma izstrādes<br />

teritorijā ir (skat. pievienoto karti 6.pielikumā):<br />

‣ mežainas jūrmalas kāpas (2180);<br />

‣ klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām (2330);<br />

‣ eitrofas augsto lakstaugu audzes (6430).<br />

Augstāk minētās <strong>teritorijas</strong> vēlams saglabāt kā dabas <strong>teritorijas</strong>, vienlaikus, paredzot<br />

atkritumu savākšanu, un veidojot takas, un izbūvējot skatu torņus telpiski, organizēt<br />

iedzīvotāju pārvietošanos.<br />

2.Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkos vēlams:<br />

‣ Saglabāt vecās lapu koku, tanī skaitā melnalkšņu grupas un audzes. Vietās,<br />

kur ir sastopamas melnalkšņu audzes, nav pieļaujams izmainīt gruntsūdens<br />

līmeni un teritoriju uzbērt;<br />

‣ Saglabāt aizsargājamo augu atradnes un sugu dzīvotnes;<br />

‣ Apsaimniekot zālājus (pļaut atbilstoši zālāju tipam, izvākt nopļauto<br />

materiālu);<br />

‣ attīrīt mežu no pameža;<br />

‣ ierobežojama niedru izplatīšanās.<br />

Tā kā līdz šim brīdim teritorija ir neapbūvēta, Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong>-<br />

<strong>2018.gadam</strong> SIVN ietvaros biotopu eksperte apsekoja un veica bioloģisko izpēti Rīgas<br />

pilsētas daļai no Sužu raga Ķīšezerā līdz Jaunciema gatvei (ar pilnu ekspertes<br />

slēdziena tekstu var iepazīties 6.pielikumā). Teritorijas apsekošanas rezultātā atzīmēti<br />

tur sastopamie biotopi, novērtēta to loma apkārtējās vides bioloģiskās daudzveidības<br />

saglabāšanā un noteiktas teritorijā augošās augu sugas. Apsekotajā teritorijā konstatēti<br />

šādi biotopi:<br />

‣ niedrāji ezeru krastmalās (C.1.5.);<br />

‣ niedru virsūdens audzes ezeru piekrastēs (C.2.1.5.);<br />

‣ nitrofilas augstzāļu sabiedrības (E.5.1.);<br />

‣ krūmāji (F.6.);<br />

‣ parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas Agrostis<br />

tenuis pļavu, slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios pļavu un ruderālu biotopu<br />

komplekss (E.2.2.1. + E.3.2.7. + K.);<br />

‣ priežu sausieņu meži (F.1.1.);<br />

‣ melnalkšņu slapjie meži (F.2.4.).<br />

Teritorijas lielāko daļu (pussalu) ieskauj Ķīšezers. Gan ezera krastmalā, gan piekrastē<br />

dominē parastās niedres Phragmites australis audzes, veidojot niedrājus ezeru<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

320

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!