21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

tā piesārņošanu vai – uzlabot aizsargātības pakāpi. Turpretī, pilsētas teritorijā<br />

izvietotajos decentralizētās ūdensapgādes avotos (faktiski – atsevišķos urbumos)<br />

ūdens kvalitāte ir tieši atkarīga no tā, cik precīzi tiks ievērotas spēkā esošo<br />

likumdošanas aktu prasības, atbildīgo institūciju rīkojumi un norādījumi, ievērota<br />

darbu tehnoloģija un ņemti vērā attiecīgo speciālistu ieteikumi.<br />

Tādējādi noteikti pozitīvi ir jāvērtē grozīto Apbūves noteikumu 33.4.punktā<br />

noteiktais, ka zemes ierīcības projekts ir jāsaskaņo Rīgas domes Vides departamentā<br />

gadījumā, ja zemesgabalā atrodas ūdensapgādes dziļurbums. Tāpat pozitīvi vērtējama<br />

arī prasība, ka vietās, kur pašreiz ir konstatēts grunts un/ vai gruntsūdens<br />

piesārņojums, būvniecība pieļaujama tikai pēc vietas sanācijas un rekultivācijas<br />

(15.punkts). Rekultivācija ir plašāks un videi draudzīgāks pasākums, jo bez sanācijas<br />

ietver tādus jēdzienus, kā apkārtējās vides (ainavas) sakopšana, augsnes auglības<br />

atjaunošana un tml.<br />

Tajā pašā laikā pozitīvi vērtējams ir 602.6.4.punkts, kurā degradēto teritoriju<br />

rekultivācijas veicināšana noteikta kā viens no kritērijiem, pieņemot lēmumu par<br />

detālplānojuma apstiprināšanu.<br />

Par vēl vienu pozitīvu momentu jāuzskata grozīto Apbūves noteikumu 61.3.punkta<br />

paplašināšana atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Jaunajā redakcijā ir paredzēts<br />

nodrošināt aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un<br />

dziļurbumiem. Stingrā režīma aizsargjoslas nodrošināšana ir absolūti nepieciešams<br />

nosacījums potenciāli iespējamā pazemes ūdens horizontu piesārņojuma novēršanā.<br />

Ir vispārpieņemts, ka cita starpā ūdens kvalitāti ietekmē pazemes ūdens režīms. Uz<br />

pazemes ūdens režīmu savukārt iespaidu atstāj jebkura liela mēroga būvniecība, bet jo<br />

īpaši – hidrotehniskā celtniecība, meliorācijas darbi, teritoriju uzbēršana, būvdarbi<br />

pazemē. Šajā sakarā Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong> grozījumi nav<br />

vērtējami viennozīmīgi. No vienas puses, Apbūves noteikumu grozījumi pieļauj<br />

(2.13.sadaļa) teritoriju tā saucamo inženiertehnisko sagatavošanu vietās, kas dabiski<br />

nav piemērotas plānotajai būvniecībai. Teritorijas uzbēršanas gadījumā neapšaubāmi<br />

mainīsies virszemes un arī pazemes ūdens režīms. Saprotams, ka artēziskos pazemes<br />

ūdens horizontus var ietekmēt tikai īpaši liela mēroga būvniecība, bet uz gruntsūdens<br />

režīmu iespaidu var atstāt pat neliela apjoma zemes darbi (piemēram, uzbērumu,<br />

dambju un tml. ierīkošana).<br />

No otras puses, Apbūves noteikumu grozījumi paredz pasākumu kompleksu pirms<br />

noteiktu būvdarbu izpildes, kam ir jāsamazina iespaids uz pazemes ūdens režīmu un<br />

kvalitāti. Piemēram, pirms jaunas pazemes autostāvvietas ierīkošanas noteikti ir jāveic<br />

hidroģeoloģiskie pētījumi un jānodrošina hidroloģiskā režīma saglabāšana<br />

(168.punkts). Šādu prasību iekļaušana vērtējama pozitīvi.<br />

Attiecībā uz virszemes ūdeņu kvalitāti plānotā (atļautā) zemes izmantošanas mērķa<br />

grozījums Sužos (no Apstādījumu un dabas <strong>teritorijas</strong> uz Savrupmāju apbūves<br />

teritoriju (~4 ha platībā) un Dzīvojamo apbūvi ar apstādījumiem (apmēram 1 ha<br />

platībā)) ir pieļaujams tikai gadījumā, ja sadzīves kanalizācijas savākšanai tiek<br />

izbūvēts pieslēgums centralizētajiem pilsētas tīkliem, jo Ķīšezers jau šobrīd ir stipri<br />

antropogēni ietekmēts ezers. Jauna savrupmāju apbūve bez optimālām<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

122

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!