21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

krastmalās un niedru virsūdens audzes ezeru piekrastēs Sugu sastāvs šeit nabadzīgs<br />

(bez parastās niedres Phragmites australis, biežāk sastopamās sugas ir slaidais grīslis<br />

Carex acuta un šaurlapu vilkvālīte Typha angustifolia), apsekotajā teritorijā nav<br />

konstatētas īpaši aizsargājamas un retas augu sugas ne ezera krastos, ne piekrastē.<br />

Niedru audzes virzienā uz iekšzemi pāriet šaurāku vai platāku joslu nitrofilās<br />

augstzāļu sabiedrībās un piekrastes krūmājos. Ezera krasti ir īslaicīgi pārplūstoši.<br />

Augstzāļu sabiedrības veido lielā nātre Urtica dioica, pūkainā kazroze Epilobium<br />

hirsutum, meža suņuburkšķis Anthriscus sylvestris, vītolu vējmietiņš Lythrum<br />

salicaria, krastmalas skābene Rumex hydrolaphatum, parastais biškrēsliņš Tanacetum<br />

vulgare, zilganā kazene Rubus caesius, ūdenspipars Polygonum hydropiper u.c. sugas.<br />

Krūmājus veido klūdziņu kārkls Salix viminalis, šķetra Salix pentandra u.c. kārklu un<br />

vītolu sugas, kā arī melnalksnis Alnus glutinosa.<br />

Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas Agrostis tenuis pļavu,<br />

slotiņu ciesas Calamagrostis epigeios pļavu un ruderālu biotopu komplekss aizņem<br />

lielāko nemeža zemju platību. Teritorija ir tikusi izmantota kā militāro treniņu<br />

poligons, te ir saglabājušās būvju, žogu paliekas un ierakumi, sporta laukums un<br />

dažādi atkritumi. Šīs darbības ir stipri ietekmējušas pļavu augāju. Vietām pļavā ir<br />

samērā dabiska veģetācija (sastopamas 2 - 3 dabisko pļavu indikatorsugas), tomēr arī<br />

šie pļavas fragmenti nav uzskatāmi par bioloģiski vērtīgu zālāju. Šie fragmenti pamatā<br />

atbilst parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas Agrostis tenuis<br />

pļavu tipam. Tā kā pļavas biotopu komplekss ilgstoši nav pļauts, tas aizaug ar<br />

krūmiem un kokiem. Pēdējos gados novērotā parastās apses Populus tremula<br />

ekspansija parādās arī Sužu pussalā. Tā kā suga iespiežas arī priežu mežos un pat<br />

pelēko kāpu biotopos, tās izplatība būtu jāierobežo.<br />

Augstāk minēto biotopu bioloģiskā vērtība nav liela. Visā šajā teritorijā no augu sugu<br />

un biotopu aizsardzības viedokļa ir pieļaujama zemes transformācija un saimnieciskā<br />

darbība, ar noteikumu, ka tā neietekmēs ezera ekosistēmu.<br />

Priežu sausieņu meži teritorijā ir uz izteikta kāpu reljefa, sevišķi meži pašā pussalā.<br />

Valdaudze ir samērā veca (jaunāka tā ir tikai 2.nogabalā (kartē 1:5000)). Kāpa<br />

pussalas vidū (sektors F.1.1.b. kartes centrālajā daļā, 4.nogabals kartē 1:5000)<br />

dienvidu galā un arī dažās vietās austrumu malā ir erodēta. Vietām mežos ir Padomju<br />

armijas atstāti ierakumi, treniņiem domāti aprīkojumi un dažādi, arī nesen izmesti<br />

atkritumi. Sevišķi piesārņoti ir meži tuvāk armijas būvēm. Visos apsekotās <strong>teritorijas</strong><br />

mežos ir konstatētas vairākas priežu sausieņu mežiem netipiskas dārzbēgļu un<br />

adventīvās augu sugas. Meža zemsedze ir cietusi no antropogēnās slodzes, tāpēc te ir<br />

maz sīkkrūmu un ir fragmentēts sūnu stāvs. Dominē izturīgākās sugas – liektā<br />

sariņsmilga Lerchenfeldia flexuosa, aitu auzene Festuca ovina, pļavas nārbulis<br />

Melampyrum pratense, slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios, bet no sūnām<br />

izplatītākās sugas ir purpura ragzobe Ceratodon purpureus, Šrēbera rūsaine<br />

Pleurozium schreberi, parastā īsvācelīte Brachythecium oedipodium. Neskatoties uz<br />

ievērojamo cilvēku darbības ietekmi, priežu sausieņu meži visā apsekotajā teritorijā<br />

atbilst Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamam biotopam – mežainas jūrmalas<br />

kāpas, bet daļā <strong>teritorijas</strong> - Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājamam biotopam –<br />

boreālie meži (9010). Kaut arī kopumā mežaudze te nav ļoti veca, mežā ir sastopami<br />

atsevišķi vecāki koki, kas atbilst biokoku statusam, daži koki ir nozīmīga dzīves vieta<br />

kukaiņiem, bet viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ir boreālu mežu raksturojošs<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

321

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!