21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Jāņem vērā fakts, ka Ostas attīstība nozīmē arī transporta intensifikāciju. Potenciālais<br />

pārrobežu piesārņojuma risks ir saistīts tieši ar ūdens transportu, jo ievērojama apjoma<br />

avārijas varētu notikt tieši tankkuģu sadursmes rezultātā. Lai novērstu avārijas, kas<br />

varētu radīt pārrobežu piesārņojuma risku, Rīgas brīvosta ir izstrādājusi plānu<br />

„Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā”. Gan uzņēmumi,<br />

kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, gan pati Rīgas brīvosta regulāri rīko teorētiskās<br />

un praktiskās apmācības avāriju riska novēršanā un avāriju seku likvidēšanā.<br />

Arī atsevišķu jauno naftas produktu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, kur<br />

detalizēti analizēti dažādi avāriju scenāriji rāda, ka pašreizējais kuģu avārijas risks<br />

Rīgas jūras līcī ir minimāls. Saskaņā ar Helsinku komisijas datiem naftas produktu<br />

noplūdes negadījumu skaits Baltijas jūrā vidēji sastāda 2,9 negadījumu gadā, kuros<br />

noplūdušo naftas produktu daudzums sasniedz 645 t gadā, vidējais daudzums 225 t<br />

gadā. Ņemot vērā ikgadējo Baltijas jūras termināļu jaudu pieauguma prognozi - 170<br />

milj. t gadā turpmākajos gados, var secināt, ka avāriju risku varbūtība attiecīgi<br />

pieaugs par 40%, sasniedzot attiecīgi 5 negadījumus gadā.<br />

Sliktākie avārijas scenāriji Rīgas jūras līcī un Irbes jūras šaurumā ir kuģu ietriekšanās<br />

krastā jeb uzskriešana uz sēkļa un kuģu vai tankkuģu sadursme. No šiem scenārijiem<br />

vislielāko risku rada tankkuģu ietriekšanās krastā jeb uzskriešana uz sēkļa [Helsinku<br />

komisijas 2003.gada pētījums “Kuģu avārijas Baltijas jūrā”].<br />

Kuģošanas intensitātes palielināšanās parasti izraisa arī citus iespējamos jūras<br />

piesārņošanas draudus, piemēram, piesārņojums ar naftas produktiem kuģu ceļa<br />

tuvumā saistībā ar naftu saturošu balasta ūdeņu vai tilpņu skalošanas ūdeņu<br />

ievadīšanu jūrā, tomēr tā ir nelikumīga, turklāt Rīgas brīvosta nodrošina šo ūdeņu<br />

savākšanu. Šāds piesārņojuma apjoms tomēr uzskatāms par nebūtisku.<br />

Noslēgumā var secināt, ka, turpinot stingri kontrolēt kuģu tehnisko stāvokli, pievēršot<br />

tikpat lielu uzmanību, kā līdz šim, kuģu satiksmes drošībai un jūras vides kvalitātes<br />

kontrolei, ar ostu saistītu avāriju un pārrobežu ietekmes risku var ievērojami<br />

minimizētt. Šobrīd darbojošās kārtības Rīgas brīvostā - “Kuģu radīto atkritumu<br />

apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā” un „Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma<br />

gadījumā Rīgas brīvostā” - ir apliecinājušas sevi kā pietiekami efektīvas.<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

469

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!