Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Gruntsūdens iegulas dziļums atrodas ļoti plašās robežās - no 0,0 Daugavas grīvas
rajonā un Rīgas jūras līča piekrastē līdz aptuveni 10 metriem kāpu masīvu augstākajos
punktos, absolūtajās atzīmēs no – 0,1 – 0,3 līdz ~15 m virs jūras līmeņa (turpmāk –
vjl). Pārsvarā Rīgas lielākajā daļā gruntsūdens ieguļ 2,5 līdz 3,5 metru dziļumā.
Kā jau minēts iepriekš, Rīgas pilsētā ir īpaši sarežģīts gruntsūdens režīms, ko nosaka
gan dabiskie faktori (Daugava, Rīgas jūras līča tuvums, ģeoloģiski –
ģeomorfoloģiskie apstākļi), gan cilvēka ietekme (apbūve, Daugavas krastu
nostiprināšana, pazemes ūdens līmeņa speciāla pazemināšana, teritoriju uzbēršana
(tajā skaitā, izgāztuvju ierīkošana) un uzskalošana, meliorācija un tml.). Dabiskā
(netraucētā) gruntsūdens plūsma kopumā ir orientēta uz Daugavu un Rīgas līci. Reāli
gruntsūdens plūsmas virziens ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā – apbūves
(it īpaši - pazemes komunikācijām), Daugavas hidroloģiskā režīma, Baltijas jūras
uzplūdiem – atplūdiem un tml., kuru prioritāte mainās atkarībā no Rīgas
priekšpilsētas. Tā, pašā Rīgas jūras līča piekrastē un Daugavas iekšējās deltas palieņu
ieplakā neapšaubāmi galvenā loma pieder Rīgas jūras līča uzplūdiem un atplūdiem
(līdz Vanšu tiltam), kā arī Rīgas HES darbībai. Intensīvas apbūves rajonos (it īpaši -
Rīgas centrā) svarīgāko lomu iegūst pazemes apbūves ietekme. Savukārt, vājo grunšu
(kūdras un mineralizēto dūņu) izplatības rajonos (piemēram, Skanstes ielā) – galveno
lomu spēlē ūdeni vāji caurlaidīgo slāņu saguluma apstākļi.
Hidroloģiski – hidroģeoloģiskie apstākļi Rīgā ir tādi, ka gruntsūdens plūsmai ir ne
tikai sarežģīts raksturs, bet atsevišķos rajonos tās virziens mainās, atkarībā no
meteoroloģiskajiem apstākļiem (gadalaika), vai arī Rīgas HES pārgāznes darbības.
Turklāt, plūsmas virziens var mainīties uz diametrāli pretējo. Uz to norāda arī
iespējamās negatīvās gruntsūdens līmeņa absolūtās atzīmes. Tas nozīmē, ka
gruntsūdens režīmā var izdalīt divas fāzes: gruntsūdens horizonta atslodze tuvākajās
virszemes ūdens tecēs un Daugavas un tās pieteku ūdeņu intrūzija sauszemē, tas ir,
pazemes ūdens horizonta barošanās ar virszemes ūdeņiem. Pūšot stipriem ziemeļu,
ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu vējiem, Daugavā ūdens līmenis ceļas, pārtraucot
gruntsūdens noteci, paaugstinot tā līmeni un veidojot sekundāru plūsmu sauszemes
virzienā. Šajā gadījumā straujāka un lielāka ūdens līmeņa celšanās amplitūda
vērojama teritorijā, kas tieši pieguļ upei, bet virzienā uz sauszemi tā krasi samazinās.
Precīzs virszemes ūdens intrūzijas attālums nav noteikts. Ir skaidrs, ka zemākās
teritorijas vietām applūst.
Tāpat kā pārējie raksturlielumi, arī gruntsūdens horizonta biezums Rīgas robežās ir
stipri mainīgs – no ~2 līdz 25 un, iespējams, pat vairāk metriem (piemēram, Zaķusalas
apkārtnē, Brasas stacijas tuvumā, Mangaļsalā). Tik plašas horizonta biezuma izmaiņas
galvenokārt saistās ar Daugavas ieleju; ārpus tās gruntsūdens horizonta biezums ir
vairāk izturēts un vidēji ir ~12 – 15 metri [Levina N. u.c, 1997].
Zem gruntsūdens iegulošie pusspiediena horizonti galvenokārt sastopami Daugavas
iekšējās deltas palieņu ielejā. Pusspiediena horizontus no gruntsūdens atdala ūdens
vāji caurlaidīgo mineralizēto dūņu un/vai kūdras slāņi, kuru biezums variē no 1 – 2
līdz 7 – 8 metriem. Atsevišķās vietās (piemēram, Skanstes ielas rajonā, Kundziņsalā)
var būt līdz pat 4 – 5 šādiem pusspiediena kvartāra ūdens horizontiem. Tomēr tiem
vairāk ir tikai teorētiska nozīme, jo tos tiešā veidā cilvēka darbība skar reti (tikai
urbšanas vai pāļu ierīkošanas laikā).
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
114