21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Visu šo faktoru kombinētā iedarbība kopā ar iespējamo iedzīvotāju decentralizāciju<br />

liks komerciālo pakalpojumu uzņēmumiem pastiprināti meklēt novietojumus ārpus<br />

pilsētas centra. Turklāt pieaugošs automobilizācijas līmenis veicinās lielākas iespējas<br />

iepirkties, piebraucot ar automašīnām. Tas norāda, ka nākotnē lielāka daļa komerciālo<br />

aktivitāšu izvietosies perifērijā [Francis I., Rīgas <strong>teritorijas</strong> funkcionālās struktūras<br />

transformācija, 2004.].<br />

Starptautisko biroju funkcijas Rīgā tuvākajā nākotnē neattīstīsies. Pagājuša gadsimta<br />

astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados pasaules attīstīto valstu pilsētas piedzīvoja<br />

strauju strādājošo skaita pieaugumu biroju sfērā. Var samērā droši apgalvot, ka<br />

nākotnē biroju platība Rīgā pārsniegs pašreizējos 0,4 m 2 uz iedzīvotāju, taču vēl<br />

vismaz 10 gadu laikā nesasniegs Helsinku līmeni [Francis I., Rīgas <strong>teritorijas</strong><br />

funkcionālās struktūras transformācija, 2004.].<br />

Tā kā Rīga ir valsts galvaspilsēta, administratīvo funkciju koncentrācijas pakāpe ir<br />

samērā augsta, tomēr arvien lielāku nozīmi valsts un pilsētas attīstībā iegūstot<br />

privātajam sektoram, arī attiecībai starp strādājošo skaitu sabiedriskajā un privātajā<br />

sektorā nākotnē vajadzētu mainīties par labu pēdējam. Kamēr Rīga nebūs sasniegusi<br />

augstu attīstības līmeni, ierobežotās valsts un pašvaldības budžeta iespējas neļaus lielu<br />

jaunu valdības iestāžu būvniecību, tāpēc galvenais papildinājums biroja telpu<br />

pieaugumam nāks no privātā sektora.<br />

Arī Rīgas satiksmes infrastruktūra, tai paredzēto teritoriju platība un funkcijas<br />

nākotnē var stipri mainīties. Lielas izmaiņas perspektīvā noteiks fakts, ka preču<br />

pārvadāšanai arvien vairāk tiek izmantoti autoceļi, nevis dzelzceļi. Tas var radīt<br />

nepieciešamību piemērot citiem mērķiem veco iekšpilsētas dzelzceļa atzaru joslas.<br />

Ievērojamas izmaiņas Rīgas transporta zonā ir saistītas ar straujo vieglo automašīnu<br />

skaita pieaugumu un smagā autotransporta pieaugošo lomu preču pārvadāšanā. Ir<br />

sagaidāms, ka arī nākotnē saglabāsies pieprasījums pēc jaunām autostāvvietām un<br />

satiksmei ērtiem ceļiem [Francis I., Rīgas <strong>teritorijas</strong> funkcionālās struktūras<br />

transformācija, 2004.].<br />

Tomēr sākotnēji Rīgā ticamāks šķiet palielinājums ikdienas braucienu izmaksās<br />

(augstākas degvielas cenas) un laikā (biežāki sastrēgumi). Ja netiks izveidoti<br />

sekundārie nodarbinātības centri un pieaugs transporta izmaksas/ laiks, centrālajos<br />

novietojumos pieaugs arī nomas/ īres maksas, bet iedzīvotāji būs spiesti patērēt<br />

mazāku telpu daudzumu, kas var novest pat pie monocentrisma tendenču<br />

pastiprināšanās. Tomēr ir jāatgādina, ka transporta izmaksas nebūt nav svarīgākais<br />

faktors turīgākajiem cilvēkiem un tie spēs izvēlēties novietojumu, nerēķinoties ar<br />

transporta izmaksām [Francis I., Rīgas <strong>teritorijas</strong> funkcionālās struktūras<br />

transformācija, 2004.].<br />

Rīgas <strong>teritorijas</strong> funkcionālā struktūra ietver gan attīstīto Eiropas valstu lielajām<br />

pilsētām, gan postsociālisma pilsētām raksturīgas iezīmes. Apbūves intensitāte centrā<br />

kopumā ir augstāka nekā perifērijā, centrālajā daļā koncentrēta lielākā daļa pilsētas<br />

vēsturiskā mantojuma, biroju funkcijas aizņem novietojumus, kam ir augstākā<br />

sasniedzamības pakāpe, nekustamā īpašuma cenu izmaiņu gradients ir vērsts virzienā<br />

no centra uz perifēriju - pazīmes, kas ir raksturīgas attīstīto valstu pilsētu teritoriju<br />

funkcionālajām struktūrām. Dzīvojamo funkciju lielais īpatsvars periferiālajos<br />

novietojumos, ļoti augsta ekonomisko aktivitāšu koncentrācija centrālajā darījumu<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

310

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!