RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

More documents

Recommendations

Info

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ ar augstiem griestiem, kas nodrošina ērtu pieeju smagajām automašīnām. Bez veco ēku nojaukšanas vislabākās iespējas šādai attīstībai ir pilsētas perifērijā. Jāņem vērā arī tas, ka mūsdienīga ražošana parasti prasa relatīvi mazākas teritorijas, jo samazinās nepieciešamība pēc preču uzkrāšanas noliktavās [Francis I., Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras transformācija, 2004.]. Pilsētai būs jāatrod iespējas piemērot pamestās rūpnīcas citiem mērķiem. Lielākajā daļā Rīgas rūpnieciskās zonas nākotnē vairs nebūs iespējams nodrošināt tādus ražošanas līmeņus kā agrāk. Attīstīto valstu pilsētu pieredze rāda, ka šajās teritorijās ēkas pašas par sevi nemainās, bet tām tiek atrasts cits pielietojums. Tas nozīmē, ka ir jārada apstākļi, lai notiktu tāda pārbūve, kas nodrošinātu ekonomiski efektīvāku teritorijas izmantošanu. Parasti vecās rūpnieciskās teritorijas tiek piemērotas dzīvojamajām, mazumtirdzniecības un citām komerciālajām funkcijām, taču arī šāda pārbūve prasa lielus ieguldījumus, tāpēc tikai tādos gadījumos, ja valsts vai pašvaldība nodrošinās finansiālus stimulus, piemēram, nodrošinot bezmaksas infrastruktūru, jau tuvāko gadu laikā būs iespējama pāreja no vecās rūpnieciskās izmantošanas uz citiem izmantošanas mērķiem. Diemžēl Rīgā līdz šim pašvaldība nav izrādījusi nepieciešamo iniciatīvu veco rūpniecisko teritoriju reģenerācijai. Tā vietā privātajiem attīstītājiem tiek ieteikts pašiem meklēt iespējas šādai reģenerācijai, tāpēc tie labprātāk izvēlas neapbūvētas teritorijas ārpilsētā [Francis I. Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras transformācija, 2004.]. Jaunā industriālā ražošana tieksies izvietoties pilsētas perifērijā. Kaut arī Rīgā saglabāsies rūpnieciskā telpa un nozares pakāpeniski atveseļosies, jaunajiem ražošanas un noliktavu saimniecības uzņēmumiem daudz pievilcīgāki liksies no apbūves brīvie novietojumi perifērijā vai ārpus pilsētas. Ārvalstu rūpniekus arī nākotnē nebūs iespējams piesaistīt veco rūpniecisko ēku pārbūvei, jo šāds process ir dārgāks nekā jaunā celtniecība. Tas nozīmē, ka, ja rūpnieciskās teritorijas netiks atjaunotas jau pirms tam, rūpnieki izvēlēsies novietojumus piepilsētā, kam ir izdevīgāks stāvoklis. Vienas no pievilcīgākajām varētu būt tās teritorijas, kas atrodas tuvu ostai vai lidostai [Francis I. Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras transformācija, 2004.]. Dzīvojamo ēku būvniecībā agrākos laikos dominēja tipveida daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecība lielos apjomos. Pārejas ekonomikas periodā Rīgā notika valsts un pašvaldību dzīvojamo ēku privatizācija, ēku būvniecības nozares pārstrukturēšana, samazinājums subsīdijās un dzīvojamo ēku tirgus attīstība. Dzīvojamo ēku tirgus Rīgā parādījās kā jauna realitāte, kas būtiski ietekmēja pilsētas teritorijas funkcionālās struktūras transformācijas procesu. Pilsētas vēsturiskajā centrā daļa ēku jau ir atjaunotas un nereti tiek piemērotas citām funkcijām, piemēram, birojiem. Kopumā pilsētas centrālajā daļā līdzšinējos gados ar privāto investīciju palīdzību vien ir pieticis ēku atjaunošanas nodrošināšanai. Tagad – ekonomiskās krīzes apstākļos daudzi būvniecības procesi ir nobremzējušies, taču vēlāk būvniecības un zemes aplānotās (atļautās) izmantošanas transformācija turpināsies, tādēļ teritorijas plānojuma pareizai izstrādei ir vitāla nozīme. Situācija, kas pēdējos gados veidojas Rīgā, ietver abu šo piemēru pazīmes: ģimenes ar augstākiem ienākumu līmeņiem tiecas izvietoties vai nu pilsētas centra izremontētajos dzīvokļos, vai pārceļas uz dzīvi savrupmājā perifērijā, kamēr liela daļa mazāk turīgo iedzīvotāju turpina dzīvot daudzstāvu dzīvojamajās mājās mikrorajonos. Tā kā ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 308
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ jaunajai mazstāvu dzīvojamajai būvniecībai pilsētas robežās vairs nav palikušas pietiekoši plašas teritorijas, lielākā daļa to cilvēku, kas vēlas dzīvot privātmājā, cenšas nopirkt zemi ārpus Rīgas robežām, bet ne pārāk tālu no pilsētas, novietojumos, kur zeme ir ievērojami lētāka nekā Rīgā. Pašreizējās attīstības tendences rāda, ka Rīgā pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc vienģimenes dzīvojamajām mājām, jo lielu daļu pašreizējā dzīvojamā fonda veido tipveida daudzdzīvokļu ēkas, kas būvētas pagājušā gadsimta 50. - 90.gados un pilnībā neatbilst iedzīvotāju vēlmēm. Diemžēl pašlaik pilsētas pašvaldība nespēj nodrošināt pietiekamu daudzumu teritoriju, kas būtu piemērotas šāda veida apbūvei. Šāda attīstība ir iespējama tikai pilsētas perifērijā, bet tālākā perspektīvā šādu teritoriju izbūve ir iespējama, ja tiks nojauktas atsevišķas pussabrukušās vai neizmantotās ēkas centram tuvu esošajos rajonos. Ekonomiskās krīzes laikā daudzi Rīgas periferiālie rajoni arī piedzīvo krīzi, jo saistībā ar kreditēšanas nosacījumu maiņām, būvniecības optimistiskās ieceres arī ir nobremzētas, tāpēc, ka iedzīvotājiem vairs nav tik plašas iespējas līdzekļu apguvē. Ir nepieciešams atrast teritorijas jaunu mazstāvu dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgā. Ja pilsētas pašvaldība neļaus attīstīties mazāka blīvuma dzīvojamajai apbūvei ar mājai apkārt esošu pagalma teritoriju, tirgus veicinās šādu teritoriju izveidošanos novietojumos, kur šāda būvniecība ir iespējama. Ja Rīga nespēs nodrošināt šādu teritoriju pieejamību, mazstāvu dzīvojamā būvniecība attīstīsies ārpus pilsētas un pieaugs ikdienas ceļojumu skaits uz pilsētu no piepilsētas uz centru. Ja prasības pēc dzīvojamās telpas kvalitātes turpinās pieaugt pēc krīzes beigām, ilgākā termiņā daļa vecāko dzīvojamo ēku tiks pamestas. Pilsētā, kurā ilgāku laiku ir bijusi dzīvojamās telpas nepietiekamība, augsts pieprasījums pastāvēs arī pēc zemākas kvalitātes dzīvojamās platības, tomēr tālāka Rīgas ekonomiskā attīstība veicinās piedāvājuma spektra paplašināšanos - nekustamā īpašuma kompānijas piedāvās augstākas kvalitātes dzīvokļus labākos novietojumos. Šāda attīstība var novest pie tā, ka daudzi pašreizējo vecāko mikrorajonu iemītnieki meklēs iespējas pārcelties uz kapitāli atjaunotajām daudzdzīvokļu ēkām. Ja Rīgā netiks veikti pietiekami lieli uzlabojumi vecākajās uzbūvētajās daudzstāvu dzīvojamajās ēkās un veikta apkārtējās vides labiekārtošana, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē šie rajoni zaudēs iedzīvotājus. Mazumtirdzniecības un biroju teritorijas. Pēdējo gadu ekonomiskie procesi, kas notiek paralēli tālākai saimniecības pārveidei atbilstoši attīstītas tirgus saimniecības principiem, jau ir radījusi pirmās izmaiņas Rīgas mazumtirdzniecības nozares struktūrā. Šīs izmaiņas ir ietekmējušas arī tirdzniecības aktivitāšu novietojumu un nepieciešamību pēc jauniem zemes gabaliem šo funkciju īstenošanai. Galvenās sagaidāmās mazumtirdzniecības un biroju teritoriālā izvietojuma izmaiņas ir tādas, ka liela daļa mazumtirdzniecības nākotnē tiks izvietota ārpus centrālās pilsētas daļas. Viena no svarīgākajām Rīgas teritorijas funkcionālās struktūras iezīmēm ir tāda, ka liela daļa tirdzniecības joprojām notiek pilsētas centrā, ieskaitot arī Rīgas centrāltirgu. Turpinoties integrācijai pasaules saimniecībā un attīstoties konkurētspējīgai mazumtirdzniecības struktūrai, tirdzniecības un citu komerciālo pakalpojumu sniedzēji ir spiesti pievērst lielāku uzmanību tādiem faktoriem kā: 1) patērētāju ērtība, kas nozīmē vairāk pakalpojumu tiešā dzīves vietas tuvumā, 2) prasības pēc moderna telpu iekārtojuma (plašākas telpas) un 3) zemākas izmaksas (lielāks pašapkalpošanās īpatsvars, mazāk strādājošo, zemākas telpu/ zemes nomas maksas). ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 309
Page 1 and 2:
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
Page 201 and 202:
Page 203 and 204:
Page 205 and 206:
Page 207 and 208:
Page 209 and 210:
Page 211 and 212:
Page 213 and 214:
Page 215 and 216:
Page 217 and 218:
Page 219 and 220:
Page 221 and 222:
Page 223 and 224:
Page 225 and 226:
Page 227 and 228:
Page 229 and 230:
Page 231 and 232:
Page 233 and 234:
Page 235 and 236:
Page 237 and 238:
Page 239 and 240:
Page 241 and 242:
Page 243 and 244:
Page 245 and 246:
Page 247 and 248:
Page 249 and 250:
Page 251 and 252:
Page 253 and 254:
Page 255 and 256:
Page 257 and 258:
Page 259 and 260:
Page 261 and 262:
Page 263 and 264:
Page 265 and 266: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 315: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 367 and 368:
Page 369 and 370:
Page 371 and 372:
Page 373 and 374:
Page 375 and 376:
Page 377 and 378:
Page 379 and 380:
Page 381 and 382:
Page 383 and 384:
Page 385 and 386:
Page 387 and 388:
Page 389 and 390:
Page 391 and 392:
Page 393 and 394:
Page 395 and 396:
Page 397 and 398:
Page 399 and 400:
Page 401 and 402:
Page 403 and 404:
Page 405 and 406:
Page 407 and 408:
Page 409 and 410:
Page 411 and 412:
Page 413 and 414:
Page 415 and 416:
Page 417 and 418:
Page 419 and 420:
Page 421 and 422:
Page 423 and 424:
Page 425 and 426:
Page 427 and 428:
Page 429 and 430:
Page 431 and 432:
Page 433 and 434:
Page 435 and 436:
Page 437 and 438:
Page 439 and 440:
Page 441 and 442:
Page 443 and 444:
Page 445 and 446:
Page 447 and 448:
Page 449 and 450:
Page 451 and 452:
Page 453 and 454:
Page 455 and 456:
Page 457 and 458:
Page 459 and 460:
Page 461 and 462:
Page 463 and 464:
Page 465 and 466:
Page 467 and 468:
Page 469 and 470:
Page 471 and 472:
Page 473 and 474:
Page 475 and 476:
Page 477 and 478:
Page 479 and 480:
Page 481 and 482:
Page 483 and 484:
Page 485 and 486:
show all

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...