Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
gruntsūdens horizontā. Šādos gadījumos gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs ir tuvs jūras
ūdenim.
Jau tā zemo gruntsūdens kvalitāti vēl vairāk pazemina piesārņojums, kas, neskatoties
uz visiem pasākumiem un centieniem, tomēr joprojām ir plaši izplatīts. Rīgas pilsētā
ir identificētas 84 piesārņotas un 142 potenciāli piesārņotas vietas, kas izdalītas
atbilstoši Ministru kabineta 20.11.2001. noteikumiem Nr.483 “Piesārņoto un
potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” (sīkāk skat. arī
5.9.nodaļu). Tās ir:
‣ bijušās un esošās degvielas uzpildes stacijas/naftas bāzes;
‣ bijušās un esošās cieto sadzīves atkritumu izgāztuves;
‣ bijušās PSRS armijas daļu apsaimniekotās teritorijas;
‣ bijušo un esošo rūpnīcu teritorijas.
Vislielākie gruntsūdens piesārņojuma areāli Rīgā ir:
1. Bijusī Rumbulas lidostas teritorija (piesārņotās teritorijas platība ~14,6 ha).
Vairākus gadu desmitus ilgajā lidostas ekspluatācijas gaitā tās teritorijas grunts un
gruntsūdens ir piesārņoti ar naftas produktiem, galvenokārt – aviācijas degvielu.
Atsevišķos iecirkņos tā veido peldošu slāni līdz 0,4 m biezumā. Piesārņojuma areāls
pakāpeniski virzās uz Daugavu [Semjonovs, 1995]. Izpētes darbi objektā uzsākti
1996.gadā, bet sanācijas pasākumi vairāk vai mazāk regulāri notiek kopš 1999.gada,
kad SIA “VentEko” sadarbībā ar Dānijas firmu “Hedeselskabet” ierīkoja grunts un
gruntsūdens attīrīšanas kompleksu un uzsāka virs gruntsūdens peldošā naftas produktu
slāņa likvidāciju, izmantojot vakuuma atsūknēšanas metodi. Sākot ar 2008.gadu
sanācijas pasākumus veic Valsts SIA “Vides projekti”.
2. Jaunmīlgrāvja un Sarkandaugavas uzņēmumu aglomerācijas teritorija, kas iekļauj
šādu uzņēmumu teritorijas – SIA “Ovi Rīga” (Tvaika iela 35); SIA “Trans Quadrant
Rīga (Tvaika iela 35); SIA “Vudisona Termināls” (Tvaika iela 39); SIA “Eko Osta”
(Tvaika iela 39); SIA “VL Bunkering” (Tvaika iela 68); A/s “Starts Rīga” (Tvaika iela
68) un SIA “Letors” (Viestura prospekts 2). Visu šo uzņēmumu teritorijās virs
gruntsūdens ir atzīmēts naftas produktu piesārņojums peldoša slāņa veidā (pavisam 22
izpētes urbumos). Visstiprākais piesārņojums fiksēts Tvaika ielā 35 (atrodas Rīgas
brīvostas teritorijā), kur naftas produktu uzglabāšana un pārstrāde notiek kopš
1874.gada. Šeit naftas produktiem peldoša slāņa biezums sasniedz 2,85 metrus, bet
noplūdušo naftas produktu apjoms tika lēsts kā vismaz 7,6 tūkstoši kubikmetru
[Pazemes ..., 1997]. Piesārņojums migrē Sarkandaugavas virzienā. Valsts SIA “Vides
projekti” 2007.gadā sagatavoja tehniski – ekonomisko pamatojumu “Vēsturiski
piesārņotu vietu Jaunmīlgrāvī un Sarkandaugavā sanācijas pirmsprojekta izstrāde”.
3. Rīgas brīvostas teritorijā izvietotajā A/S „B.L.B. Baltijas Termināls” (Ezera ielā 22)
teritorijā naftas produktu piesārņojums virs gruntsūdens līmeņa veido peldošo naftas
produktu slāni, kura biezums atsevišķās vietās pārsniedz 1 metru. Piesārņojums
apdraud Mīlgrāvja ekosistēmu. Sanācijas pasākumus veic SIA “Vides Konsultāciju
Birojs”.
4. Sadzīves atkritumu izgāztuve “Getliņi” atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu
daļā, ~2 km no Daugavas. Getliņu izgāztuve (lielākā Latvijā) darbojas kopš XX
gadsimta septiņdesmito gadu sākuma. Izgāztuve ierīkota Getliņu purva malā
izstrādātā smilts - grants karjerā, neveicot nekādus vides aizsardzības pasākumus.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
119