Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Šobrīd teritorijā līdz Daugavgrīvas šosejai atrodas atsevišķi augoši koki un krūmāji,
mazdārziņi ar dārza mājiņām. Dabas liegums arī dienvidos robežojas ar mazstāvu
apbūvi un dārziņiem Voleros. Šeit nav ievērojamu bioloģisku vērtību.
Ņemot vērā teritorijas platību un konfigurāciju, kā arī Beķera grāvja esamību,
paredzams, ka šeit nebūs iespējams izvietot ievērojama apjoma rūpniecības
uzņēmumus. Tāpēc tuvākajā nākotnē teritorijas reālā izmantošana visticamāk
nemainīsies.
Dabas lieguma „Krēmeri” dabas aizsardzības plāns kā potenciālu draudu lieguma
vērtībām atzīst arī faktu, ka Rīgas Attīstības plānā 2006. - 2018.gadam dabas liegumam
pieguļošajās teritorijās (tā Z un R malā) plānots attīstīt ražošanas un rūpniecisko
teritoriju. Tomēr tajā pašā laikā minētais dabas aizsardzības plāns arī konstatē, ka
apkārtnē esošās zemes jau tiek intensīvi izmantotas Ostas vajadzībām. Līdz ar to
jāsecina, ka, ja līdz šim intensīvā Ostas darbība apkārtnē nav izraisījusi negatīvu ietekmi
uz lieguma vērtībām, tad tādai nevajadzētu rasties arī nākotnē, šiem pašiem
uzņēmumiem turpinot darboties. Tomēr papildus esošajai rūpnieciskajai darbībai,
attīstot jaunus uzņēmumus arī lieguma A un D malā, varētu rasties ietekme uz lieguma
biotopu stabilitāti.
Grozījums vērtējams negatīvi, īstenojot paredzēto plānoto (atļauto) izmantošanu pilnā
apjomā, kas cita starpā saskaņā ar grozītajiem Apbūves noteikumiem paredz, ka brīvā
teritorija Jūras ostas apbūves teritorijās var būt 0%, t.i. teritorija apbūvēta pilnībā, var
radīt ietekmi uz dabas lieguma „Krēmeri” ainavu un biotopu stabilitāti. Neskatoties uz
to, ka Krēmeru dabas liegums nav Natura 2000 teritorija, tomēr, pamatojoties uz
piesardzības principu, jaunām rūpnieciskām darbībām ar potenciālu ietekmi uz vidi,
būtu jāveic kāda no ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām.
Rūpniecības teritorijas pārējā Krievu salas daļā (~205 ha platībā) tiek grozītas uz
Jūras ostas apbūvi.
Šobrīd daļa teritorijas ir apbūvēta un tiek izmantota esošo Ostas uzņēmumu darbības
nodrošināšanai, daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un dārza mājiņas, bet daļa
teritorijas ir saimnieciski neizmantota un to klāj niedrājs, koku un krūmu apaugums.
Salas ZR malā atrodas A/S „Bolderāja” bijušo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu paliekas,
ko apsaimnieko SIA „Egola AV”. Šeit konstatēts arī grunts un gruntsūdeņu
piesārņojums.
Tālāk uz D izvietojušies sekojoši uzņēmumi: SIA “Krievu salas termināls” (šķeldas
un zāģmateriālu pieņemšana, uzglabāšana un pārkraušana kuģos, zāģmateriālu
impregnēšana), A/S „Lindeks” (kokmateriālu apstrāde, kokmateriālu tirdzniecība,
imports, eksports), SIA „Latvijas Propāna Gāze” (sašķidrinātās gāzes pārkraušana,
uzglabāšana un pildīšana balonos, kā arī nolietoto balonu piekrāsošana). Daļa esošo
uzņēmumu teritoriju atzītas (iekļautas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
aģentūras uzturētajā datu bāzē “Piesārņotu un potenciālu piesārņotu vietu reģistrs”) kā
piesārņotas vietas:
‣ A/S „Krēmeri” (Zilā iela 3) - bijusī „Latvijas upju kuģniecība”;
‣ SIA „Spēja”(Zilā iela 3) - bijusī „Latvijas upju kuģniecība”;
‣ SIA „Vižņi” (Zilā iela 5);
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
379