Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
mašīnu stāvlaukums pašā ezera dienvidrietumu krastā). Tāpat ir jāņem vērā tas, ka no
ezera tuvumā izvietotajiem privātmāju būvlaukumiem atsūknēto gruntsūdeni parasti
pārsūknē (novada) tieši ūdenstilpē.
Līdz 1998.gada 1.oktobrim Juglas ezeru izmantoja arī kā pilsētas dzeramā ūdens
avotu.
5.4.4. Mazo ūdensteču un ūdenstilpju vides stāvoklis
Rīgas pilsētā esošajās mazajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs faktiski nav saglabājies nedz
dabiskais hidroloģiskais režīms, nedz dabiskā ūdens kvalitāte. Tā iemesls ir
vispārzināms – cilvēka darbība, kuras rezultātā mazie ūdens objekti ir pilnīgi vai daļēji
aizbērti, iztaisnoti, ievadīti cauruļvadu tīklā un tml., bet to akvatorijās tiek ievadīti
notekūdeņi, turklāt bieži – bez jebkādas attīrīšanas.
Latvijā mazo upju kvalitātes vērtēšanai lieto bioloģiskās kvalitātes vērtējuma sistēmu.
Tā balstās uz makrozoobentosa cenozēm, jo tās ir stabilākas nekā planktona cenozes.
Izmantojot šo novērtēšanas sistēmu, Latvijas mazās upes tiek iedalītas 7 kvalitātes
kategorijās: no oligosaprofītiem (tīrs ūdens) līdz pat polisaprofītiem (ļoti piesārņots).
Saskaņā ar šo novērtējuma sistēmu, Rīgas mazajās upītēs ūdens ir vairāk vai mazāk
piesārņots [LVS 240:1999].
Vecdaugava. Vecdaugava ir sens Daugavas grīvas fragments. Pašreizējā stāvoklī tā
veido ap 130 ha lielu ūdenstilpi, kurai ir daudz atteku, applūstošu salu, pussalu un
plaša piekrastes pļavu zona. Senā Daugavas grīva ir iekļauta dabas liegumā
“Vecdaugava”. Vecdaugavu ar Daugavu savieno Audupe.
Virszemes ūdens testēšanas rezultāti rāda, ka Audupē organisko vielu koncentrācija
atbilst vājam piesārņojumam, savukārt kopējā fosfora koncentrācija norāda uz
nenozīmīgu antropogēnu ietekmi. Arī Vecdaugavā konstatēts paaugstināts organiskā
piesārņojuma līmenis un tāda fosfora un slāpekļa savienojumu koncentrācija, kas
liecina par vāju antropogēnu ietekmi [Naftas produktu..., 2003].
Vissarežģītākā situācija ir Hapaka grāvī, Lāčupītē, Mārupītē un Šmerļupītē. ĶSP
(ķīmiskais skābekļa patēriņš) un BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) visaugstākais ir
Velnezerā un pilsētas kanālā, kā arī Šmerļupītē un Hapaka grāvī, kur minētie rādītāji
vairākkārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju [Nikmane u.c, 2003.].
Pilsētas kanālā arī pēc veiktās tīrīšanas novērota intensīva toksisko zilaļģu
Aphanizomenon flos - aquae, Microcystis aeruginosa un citu ziedēšana [Nikmane u.c,
2003]. Toksisko aļģu problēma aktuāla ir arī Bābelītī un citās Rīgas ūdenstilpēs
[Balode u.c, 2005]. Savdabīgi ir tas, ka Pilsētas kanālā novērota Rīgas līcim
raksturīgu kramaļģu (piemēram, Coscinodiscus granii) klātbūtne, kas liecina par jūras
ūdeņu ieplūšanu kanālā.
Bioloģijas institūts ir veicis pētījumus ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai Mārupītē. To
rezultātā novērtēts ūdeņu ķīmiskais sastāvs un difūzā piesārņojuma izplatība.
Atbilstoši rezultātiem, Mārupīte raksturojama kā ūdenstece, kur organisko vielu un
biogēno elementu noslodze daudzkārt pārsniedz pašas upes mineralizācijas un šo
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
112