21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Grozītie Apbūves noteikumi jau detalizētāk definē atļauto stāvu skaitu, būves<br />

augstumu, kā arī nosaka atļauto stāvu skaitu dažāda rakstura būvēm. Būvei var veidot<br />

lielāku stāvu skaitu nekā nosaka Plānojuma grafiskās daļas „Apbūves stāvu skaita<br />

plāns”, ja tā iekļaujas augstumā, kas aprēķināts attiecīgajā teritorijā noteikto<br />

maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m, un tiek ievēroti noteiktajam maksimālajam<br />

stāvu skaitam paredzētie apbūves tehniskie rādītāji (275.punkts). Īpašos gadījumos ar<br />

Būvvaldes lēmumu būves augstuma ierobežojumus var neattiecināt uz sporta būvēm<br />

un uz sabiedrības interesēm nozīmīgām publiskām ēkām: kultūras, izglītības,<br />

sabiedriskām un ārstniecības iestādēm. Apbūves tehniskos rādītājus šādā gadījumā<br />

nosaka atbilstoši būves faktiskajam stāvu skaitam (285.punkts).<br />

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma grozījumos un grozītajos Apbūves noteikumos noteiktie<br />

ēku un būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku akcentu, skursteni,<br />

virsgaismu, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu<br />

konstrukciju, sakaru antenu mastu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai<br />

kupolu (Apbūves noteikumu 284.punkts). Taču arhitektonika akcenta augstākais<br />

punkts nedrīkst izvirzīties virs būves jumta vairāk par 20% no būves augstuma,<br />

izņemot reliģiska rakstura būves un sabiedrības interesēm nozīmīgas publiskas ēkas<br />

(kultūras, izglītības, ārstniecības iestādes un sporta būves) (grozīto Apbūves<br />

noteikumu 284.punkts).<br />

Atmosfēras gaisa piesārņojuma izkliedes kontekstā liela loma ir apbūves augstumam<br />

kompleksi kopā ar apbūves novietojumu (būvlaides robežu). Optimāli būtu apbūvi<br />

neveidot ielas tiešā tuvumā, kas ne tikai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz<br />

iedzīvotājiem, bet arī mazinātu troksni, ko rada transports. Starp apbūvi un intensīvas<br />

satiksmes ielām būtu vēlami koku un krūmu apstādījumi – alejas, kas aizturētu<br />

transporta radīto piesārņojumu un putekļus. Dzīvojamām mājām būtu jābūt izkārtotām<br />

valdošo vēju virzienā, kā arī nav vēlams tās būvēt vienādi augstas un blīvi vienu pie<br />

otras (ielu kanjoni), bet gan ar atstarpēm un ar slīpiem jumtiem. Atmosfēras<br />

piesārņojuma izkliedi uzlabotu pēc iespējas mainīga augstuma apbūve. Izvērtējot<br />

esošo apbūvi Rīgas centrā pie intensīvas transporta noslodzes ielām, redzams, ka tā ir<br />

gluži pretēja vēlamajai - ielas no abām pusēm ieskauj blīva apbūve, kurā dominē 5 - 6<br />

stāvu mājas, bet gar ietvēm praktiski nav apstādījumu, kas sekmētu gaisa kvalitātes<br />

uzlabošanos attiecīgajā ielas posmā.<br />

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas ceļā konstatēts, ka ielu kanjonos vislabākais<br />

dabīgais gaisa kvalitātes uzlabotājs ir stiprs vējš - modelēšanas rezultāti rāda, ka<br />

situācijās, kad gaiss ir piesārņots, vislabāk piesārņojošās vielas izkliedē stiprs vējš un<br />

nav īpašas nozīmes tā virzienam. Lēna vēja rezultātā piesārņojošo vielu koncentrāciju<br />

katrā ielas pusē ietekmē vēja virziens, bet ļoti lēna vēja apstākļos nav nozīmes ne vēja<br />

ātrumam, ne virzienam, jo piesārņojošās vielas netiek izkliedētas un tās uzkrājas<br />

gaisā. Papildus analizējot modelēto koncentrāciju profilu, iespējams secināt, ka<br />

piesārņojošo vielu koncentrācija ielu kanjonos ir nemainīga apbūves līmenī, un tā<br />

samazinās tikai māju jumtu līmenī, kur piesārņojums var izkliedēties apkārtējā<br />

teritorijā vai ar vēja palīdzību tiek aiznests tālāk. Vislabāk gaiss tiek ventilēts<br />

gadījumos, kad ir retināta apbūve, māju jumti ir slīpi un mājas nav izkārtotas cieši,<br />

paralēli viena otrai pret valdošo vēju virzienu, kā arī tās nav vienādā augstumā [Auna<br />

A, 2008].<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

423

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!