21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Novērtējot kopējo trokšņa avotu radītos trokšņa rādītāju robežlielumu pārsniegumus<br />

Rīgas aglomerācijas teritorijā, jāsecina, ka platības ziņā visvairāk aizņem tās<br />

<strong>teritorijas</strong>, kuras atrodas diskomforta zonās, kur trokšņa rādītāju robežlielumu vērtības<br />

tiek pārsniegtas par 0 - 5 dB (A) un 5 - 10 dB (A). Kopumā trokšņa visvairāk<br />

ietekmētas ir pilsētas centra <strong>teritorijas</strong>, kā arī maģistrālo ielu un sliežu transporta tiešā<br />

tuvumā esošas platības.<br />

Ņemot vērā augstāk uzrādītos rezultātus, ir nepieciešams tuvākajā laikā izstrādāt un<br />

apstiprināt arī rīcības plānu, lai novērstu vai samazinātu vides troksni vietās, kur tas<br />

nepieciešams, vai saglabātu esošo stāvokli teritorijās, kurās trokšņa rādītāji atbilst<br />

noteiktajām prasībām.<br />

5.8.2. Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong> grozījumu nozīme<br />

trokšņa piesārņojuma samazināšanā<br />

Teritorijas izmantošanas zonējums ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem<br />

trokšņa piesārņojuma ietekmes mazināšanā. Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> –<br />

<strong>2018.gadam</strong> grozījumos svarīgi ir nodrošināt, lai trokšņa piesārņojuma avoti tiktu<br />

telpiski nodalīti no dzīvojamās zonas, izglītības iestādēm un citiem publiskās<br />

apbūves objektiem. Izstrādājot Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong><br />

grozījumus, ir izmantota Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartes informācija,<br />

tādējādi plānojot dzīvojamās zonas vietās, kas nav tik ļoti pakļautas trokšņa ietekmei.<br />

Grozītie Apbūves noteikumi (2.25.punkts) skaidri definē stāvu skaitu, no kura ēka<br />

uzskatāma par daudzstāvu un, no kura – mazstāvu, t.i. ir novērsta situācija, kāda tā ir<br />

šobrīd spēkā esošajos noteikumos, kad, piemēram, trīsstāvu māja varēja tikt uzskatīta<br />

gan par mazstāvu, gan daudzstāvu. Ņemot vērā trokšņa normatīvu atšķirības mazstāvu<br />

un daudzstāvu apbūvei, šī izmaiņa ir neitrāla, jo attiecībā uz daļu no mājām var tikt<br />

piemēroti stingrāki trokšņa normatīvi, bet uz daļu – attiecīgi vājāki.<br />

Grozīto Apbūves noteikumu 127.punktā ietvertas prasības, kurām varētu būt<br />

ievērojama pozitīva ietekme, samazinot vides trokšņa līmeni. Projektējot jaunas A, B<br />

vai C kategorijas ielas vai veicot to rekonstrukciju, jāparedz prettrokšņa pasākumi<br />

atbilstoši normatīvajiem aktiem. Kā rāda Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskā<br />

karte, tieši ielas ir viens no ievērojamākajiem trokšņa avotiem, kas ietekmē<br />

visplašākās pilsētas <strong>teritorijas</strong> un vislielāko iedzīvotāju skaitu.<br />

Grozījumi nosaka, ka, ja zemesgabals, uz kura izvieto ražošanas uzņēmumu,<br />

tirdzniecības un pakalpojumu objektu vai beramkravu un ģenerālkravu atklātu<br />

uzglabāšanu, robežojas ar zemesgabalu, uz kura izvietota dzīvojamā apbūve vai ar<br />

savrupmāju vai dzīvojamās apbūves teritoriju, tad gar minēto robežu iepretim<br />

attiecīgajam objektam veido apstādījumu joslu 8 m platumā (564.4.punkts).<br />

694.punkts savukārt paredz, ka būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā nosaka<br />

zonas ražošanas un komercdarbības teritorijā, kurās veido aizsargstādījumus vai citus<br />

risinājumus, lai pasargātu apkārtējās <strong>teritorijas</strong> no piesārņojuma, trokšņa, vai citiem<br />

traucējošiem faktoriem. Arī zonā starp sliežu ceļiem un dzīvojamo, sabiedrisko vai<br />

darījumu apbūvi dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam jāīsteno prettrokšņa pasākumi<br />

piesārņojuma un trokšņa samazināšanai (6.7.sadaļa). Visas šīs izmaiņas vērtējamas<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

165

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!