21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

6.2.2. Gaisa kvalitāte<br />

Saskaņā ar neoficiāliem, lidostas vides sektora darba režīmā lietojamiem datiem no<br />

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” Vides pārskata nepublicētās versijas [Vides<br />

pārskats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nepublicētā versija, 2008], lidostas<br />

„Rīga” teritorijā nav novietota neviena gaisa monitoringa stacija, līdz ar to iztrūkst<br />

precīzu mērījumu datu šajā teritorijā. Gaisa piesārņojuma monitoringu no<br />

apakšoperatoriem, gaisa kuģiem un citiem transportlīdzekļiem šobrīd lidosta neveic,<br />

tomēr nākotnē tiek plānots optimizēt visu <strong>teritorijas</strong> lietotāju gaisa piesārņojuma<br />

monitoringa sistēmu, kas, ņemot vērā lidostas paplašināšanās plānus, kļūst aizvien<br />

aktuālāk.<br />

Gaisa kvalitātes vērtējums lidostas „Rīga” teritorijā veikts, izmantojot datus, kas<br />

iegūti piesārņojuma izkliedes modelēšanas rezultātā (skat. arī 5.3.5. nodaļu).<br />

Piesārņojuma izkliedes modelēšana veikta visai Rīgas pilsētai tās administratīvajās<br />

robezās un līdz ar to arī lidostas teritorijai. Modelēšana veikta t.s. problemātiskajām<br />

vielām – piesārņojošajām vielām, kurām noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi ir<br />

pārsniegti, vai monitorētās koncentrācijas faktiski sasniedz noteiktos robežlielumus.<br />

Modelēšana veikta Rīgas domes Vides departamentā. Piesārņojošo vielu izkliedes<br />

aprēķināšanai izmantota datorprogramma „EnviMan”, kas veidota uz Gausa<br />

matemātiskā modeļa. Datorprogrammas izstrādātājs ir „OPSIS AB” (Zviedrija).<br />

Aprēķinos ņemtas vērā vietējā reljefa īpatnības un apbūves raksturojums.<br />

Meteoroloģiskajam raksturojumam izmantoti novērojumu stacijas (Spilvē) ilggadīgo<br />

novērojumu dati. Izkliedes aprēķinos iekļauti 2007.gada stacionārie („2-Gaiss” datu<br />

bāzē iekļautie) un mobilie piesārņojuma avoti.<br />

Saskaņā ar modelēšanas rezultātiem (kartes pievienotas kā 20., 21. un 22. attēli),<br />

lidostas „Rīga” teritorijā slāpekļa dioksīda koncentrācijas sasniedz 10-30 μg/m 3 .<br />

Salīdzinot ar Rīgas centrā sasniegtajām augstākajām slāpekļa dioksīda koncentrācijām<br />

(30-45 μg/m 3 ), lidostas teritorijā tās ir vidējas. Rīgā kopumā lielākais slāpekļa<br />

dioksīda piesārņojuma veidotājs ir autotransports. Lidostas teritorijā tas ir gan<br />

autotransports, gan arī gaisa transports, kura darbināšanai tiek izmantota aviācijas<br />

degviela, kura ir draudzīgāka videi nekā benzīns. Lidostas autotransports pamatā tiek<br />

darbināts ar dīzeļdegvielu, vien daļa speciālo transportlīdzekļu tiek darbināti ar<br />

akumulatoriem.<br />

Līdzīgi, kā slāpekļa dioksīda gada koncentrāciju gadījumā, arī benzola augstākās<br />

koncentrācijas konstatētas Rīgas centra un intensīvas autosatiksmes ielu tuvumā, kā<br />

arī lidostas tuvumā (2-6 μg/m 3 ). Jāuzsver, ka benzolam noteiktais robežlielums – 5<br />

µg/m 3 stāsies spēkā 2010.gadā un līdz ar to iespējami šī normatīva pārsniegumi<br />

lidostas teritorijā.<br />

Saskaņā ar izkliedes aprēķiniem, PM 10 koncentrācija Rīgas centrā ir 20-30 μg/m 3 ,<br />

atsevišķos punktos – 30-40 μg/m 3 , savukārt lidostas teritorijā ~ 10-20 μg/m 3 . Tomēr<br />

jāatzīst, ka, salīdzinot ar monitoringa rezultātiem, modelētās vērtības ir aptuveni par<br />

50% zemākas. Šāda rezultātu atšķirība skaidrojama ar sekundāro aerosolu klātbūtni<br />

atmosfēras gaisā. Šo sekundāro aerosolu daļa modelī nav iekļauta, jo sekundāro<br />

aerosolu veidošanās process ir katrai vietai specifisks un to modelēt ir ļoti sarežģīti.<br />

Sekundāro aerosolu modelēšana parasti tiek realizēta, izmantojot ilgtermiņa<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

298

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!