Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
parku, dārzu un skvēru platības, tai skaitā zālienu un koku vainagu projekcijas
laukumu, kā arī palielinot apstādījumu platības uz iekšpagalmu un ielu
stādījumu rēķina). Grozījumi šajā aspektā ir devuši pozitīvu ieguldījumu,
nosakot apbūves aizliegumu un plānoto (atļauto) izmantošanu nosakot kā
apstādījumu un dabas teritorijas lielā skaitā pilsētas iekšpagalmu teritoriju, t.i.
nostiprinājuši apstādījumu un dabas platību statusu daudzstāvu dzīvojamo ēku
rajonos;
‣ Vēso gaisa masu ieplūšana apbūvētajā teritorijā Daugavas piekrastē, nebūvējot
pilsētas centrālajā daļā augstceltnes pašā Daugavmalā; apbūves augstumu
pakāpeniski palielinot tikai attālinoties no atklātās ūdens virsmas. Šis aspekts
lielā mērā ir ņemts vērā – gar Daugavu līdz pat Vanšu tiltam stiepjas Rīgas
brīvostas teritorijas, kur nav paredzētas ievērojama augstuma ēkas un būves.
„Siltumsalas” efekta samazināšanai Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam
grozījumos paredzēti šādi pasākumi:
‣ autostāvvietu samazināšana pagalmos;
‣ daudzstāvu māju pagalmu apbūves novēršana un pagalmu pārvēršana par
apstādījumu un dabas teritorijām;
‣ transporta infrastruktūras risinājumi, pa visu pilsētas perimetru pie
iebraukšanas Rīgā paredzot izvietot stāvparkus („Park&Ride”), tādējādi radot
iespēju un mudinot iedzīvotājus pilsētā pārvietoties ar sabiedrisko transportu;
‣ virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu teritoriju precizēšana un aktualizēšana.
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumi neparedz būtiski palielināt
apbūves blīvumu – apstādījumu un dabas teritorijas grozīt uz apbūves teritorijām.
Gluži otrādi – ir paredzēts ieviest jaunas apstādījumu un dabas teritorijas vietās, kur
tās līdz šim nav bijušas (daudzstāvu māju iekšpagalmi), dabas parka „Piejūra”
teritorijā. Tomēr jāatzīmē, ka eksistē atsevišķas teritorijas, kuru plānotā (atļautā)
izmantošana ar šiem grozījumiem radīs negatīvu ietekmi uz pilsētas zaļo teritoriju
īpatsvara izmaiņām un to bioloģisko daudzveidību – tie ir grozījumi Spilves pļavās un
Spilves lidlaukā.
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumos paredzēto rīcību
neīstenošanas un aprobežojumu neievērošanas gadījumā turpinās pieaugt „siltumsalas
efekts”, kas sekmēs piesārņojošo vielu uzkrāšanos atmosfēras piezemes slānī pilsētas
centrā. Jāatzīmē, ka jau šobrīd pie pilsētas aktīvākajām ielām konstatēti vairāku
piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi. Tāpēc ļoti nozīmīgi ir pilnā apjomā
īstenot visus Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumos paredzētos
pasākumus, izņemot negatīvi vērtēto Spilves pļavu apbūvi.
5.3. Atmosfēras gaisa piesārņojums
Visi gaisa piesārņojuma avoti tiek iedalīti divās grupās - stacionārajos (ietver
punktveida un laukumveida) un mobilajos (lineāra veida) avotos.
MK 21.10.2003. noteikumos Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” tikai nedaudz
vielām ir apstiprināti gaisa kvalitātes normatīvi – sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem,
cietajām daļiņām PM 10 , svinam, ozonam, benzolam un oglekļa oksīdam. Ir noteikti arī
mērķlielumi gaisa kvalitātes novērtēšanai šādām vielām – kadmijs un tā savienojumi,
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
76